Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

25.februārī Ogres ģimnāzijā bija ieradušies trīs augstskolu pārstāvji, lai vidusskolēnus informētu par studiju norisi Rīgas Stradiņa universitātē, Banku augstskolā un Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns, asoc. prof. Andrejs Vilks atzina, ka ģimnāzijas rādītājs – 99,6 % absolventu pēc vidusskolas turpina mācības augstākajās mācību iestādēs, ir ļoti augsts un labs rādītājs, kā arī atgādināja, ka laba izglītība ir pamats cilvēka turpmākai attīstībai un perspektīvai nākotnei, tāpēc karjeras izvēle ir ļoti nopietns solis: “Ja jūs vēlaties aizraujošu darbu, labu ģimeni, savu mājokli, iepazīt pasauli, tas viss sasniedzams, ja izvēlēsities atbilstošu profesiju.”

A. Vilks pievērsās sociālo un tiesību zinātņu studiju programmām, ko RSU iespējams apgūt trijās fakultātēs – Eiropas studiju, Komunikācijas un Juridiskajā. A. Vilks atzīmēja, ka RSU ir vienīgā augstskola, kur tik plaši iespējams apgūt tiesību zinātnes.

RSU eksāmeni notiek, beidzot apgūt konkrētu priekšmetu, nevis sesijas laikā, kas nerada lieku spriedzi, kaut gan atsevišķi priekšmeti jāapgūst visu semestri. RSU studiju laikā studentiem jāveic daudz praktisku uzdevumu patstāvīgi, ir iespēja piedalīties Erasmus programmās, kas dot iespēju mācību spēkiem dalīties pieredzē un nodrošināt studentu apmaiņu starp Eiropas valstīm.

“Universitātē darbojas studentu pašpārvalde, ir koris, sporta klubs, deju kolektīvs, notiek Rektora kausa izcīņas,” uzsvēra A.Vilks, mudinot skolēnus studēt un izvēlēties to mācību iestādi, kur būtu interesanti un saistoši un izvēlēties tādu specialitāti, kas patiešām interesētu.

Ģimnāzijā uzstājās arī Banku augstskolas (BA) prorektore Brigita Baltača, kura, tāpat kā A. Vilks, uzsvēra nepieciešamību turpināt mācības un pilnveidoties arī pēc vidusskolas posma. “Kādam ir jādibina uzņēmumi, jāorganizē cilvēku darbs un jārēķina resursu izmantošanas efektivitāte,” skaidroja B. Baltača un piebilda, ka šajā jomā var palīdzēt Banku augstskolas izglītību programmās iegūtās zināšanas, jo BA specializācija ir uzņēmējdarbība un finanses.

BA pavisam piedāvā 12 izglītības programmas, no kurām 7 ir pirmā līmeņa. “Lai iegūtu pirmā līmeņa augstāko izglītību, jāstudē divus gadus, tādējādi studentam tiek dota iespēja saprast, vai viņu šī programma saista. Kad iegūta pirmā līmeņa augstākā izglītība, students var turpināt mācības vai arī stāties citā augstskolā,” skaidro B. Baltača.

BA piedāvā arī profesionālās izglītības programmas, kur studiju gaitā 26 nedēļas paredzētas praktisku iemaņu gūšanai, strādājot uzņēmumos un apgūstot savas specialitātes specifiku, rezultātā tiek iegūts bakalaura grāds un profesionālā kvalifikācija. Nesen augstskola piedāvā arī divas jaunas programmas – inovācijas un produktu attīstības uzņēmējdarbībā, kā arī riska vadība un apdrošināšana.

Augstskolas prorektore rosināja jauniešus būt aktīviem un pamēģināt kļūt par uzņēmējiem. Viņa arī vaicāja, cik no klātesošajiem nodarbojas ar sporta, uzsverot, ka sports attīsta labam uzņēmējam nepieciešamas īpašības un iemaņas – neatlaidību, orientāciju uz mērķi, prasmes pārvarēt grūtības un neapstāties šķēršļa priekšā.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) filiāļu daļas vadītāja Rūta Cipija pastāstīja, ka Latvijā ir 34 augstākās mācību iestādes, no kurām 20 ir valsts dibinātas, 14 – privātas. BSA ir privāta augstskola un studentu skaita ziņā - ceturtā lielākā aiz Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes. BSA ir 18 gadu ilga pieredze, 7 filiāles visā Latvijā un iespēja piedalīties Erasmus programmā, gūstot jaunu pieredzi un draugus dažādās valstīs – Portugālē, Spānijā, Lietuvā, Vācija un citus. 

Neskatoties uz to, ka BSA ir privāta augstskola, R. Cipija ikvienu vidusskolas absolventu aicināja no sākuma mēģināt startēt valsts augstskolā, kur ir iespējas saņemt budžetvietas, kas nav privātās augstkolās. BSA filiāļu daļas vadītāja norādīja, ka daudziem studentiem mācību maksu palīdz samaksāt sponsori, vecāki, vai studē par iekrātiem līdzekļiem. Vēl viens no risinājumiem, lai varētu samaksāt par mācībām, ir studiju kredīts. “Šis kredīts jāsāk atmaksāt vienu gadu pēc augstskolas beigšanas, desmit gadu laikā,” skaidroja R. Cipija. “Esam saskārušies ar gadījumiem, kad mūsu absolventu darba devēji sedz studiju izmaksas. Tāpat tiek piešķirtas dažādas atlaides – ja semestri students noslēdz ar atzīmēm no 8 līdz 10, tad nākamajā semestrī viņam tiek piešķirta 10 % studiju maksas atlaide. Ja studē vienas ģimenes locekļi, arī viņi saņem atlaides.” 

R.Cipija vērsta jauniešu uzmanību uz to, ka jau vidusskolas pēdējās klasēs būtu vērts aizdomāties par to, ka augstskolā nevienam klāt nestāvēs ne skolotājs, ne audzinātājs, ne direktors, un mācīties būt patstāvīgiem.

Visi augstskolu pārstāvji prezentēja savas skolas arī nelielos videoklipos, atbildēja uz jauniešu jautājumiem un plašākai informācija atstāja savu pārstāvēto izglītības iestāžu bukletus.