Ritvars Raits, «Ogres Vēstis Visiem» Publicēts: 2010-02-23 11:31:00 / Izglītība
Ziņot redakcijai
Aizvadītā nedēļā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notika Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālā reģistra atklāšanas pasākums. Uz šo pasākumu bija uzaicināta arī kultūras nama «Lielvārde» trimdas literatūras «Grāmatu klēts» vadītāja Dace Jansone.
UNESCO programma «Pasaules atmiņa» dibināta 1992. gadā ar mērķi apzināt pasaules vēsturei nozīmīgu dokumentāro mantojumu, nodrošināt tā saglabāšanu un aizsardzību, kā arī veicināt pieejamību. Līdz šim starptautiskajā reģistrā ticis iekļauts Krišjāņa Barona izveidotais «Dainu skapis» (2001. gadā) un Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kopīgi sagatavotā nominācija «Baltijas Ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības» (2009. gadā).
UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālais reģistrs tika izveidots 2009.gadā, lai apzinātu Latvijas vēsturei nozīmīgu dokumentāro mantojumu un veicinātu tā saglabāšanu, pieejamību, pētniecību un atpazīstamību.
Pirmo reizi Latvijas nacionālajā reģistrā tika iekļautas četras nominācijas: Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894. – 1929.g., Latvijas Centrālās Padomes Memorands, Rīga, 1944.gada 17.marts, Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss un Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936-1940.
Latvijas Nacionālā reģistra atklāšanas pasākumā uzaicināto viesu vidū bija arī kultūras nama «Lielvārde» trimdas literatūras «Grāmatu klēts» vadītāja Dace Jansone. Rakstot projektu, Dace zināja, ka saskaņā ar programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālā reģistra vadlīnijām iesniegtā nominācija neatbilst kritērijam kaut vai tajā aspektā, ka «Grāmatu klēts» krājums joprojām nepārtraukti tiek papildināts. Bija pavisam cits mērķis – saņemt UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas atzinumu. Šo ekspertu vērtējumā «Grāmatu klēts» aptver pietiekami respektējamu trimdas kultūras materiālu kopojumu. Īpaši pozitīva kolekcijas vērtība ir faktā, ka, atsevišķi nodalot Vācijas bēgļu nometņu laikā izdotās grāmatas, tiek parādīts šī posma nozīmīgums literatūrā un grāmatniecībā. Uzticību rada arī apstāklis, ka šī kolekcija tiek nemitīgi papildināta. Eksperti arī aicina turpināt dažādas aktivitātes «Grāmatu klēts» saglabāšanai, aizsardzībai, pieejamības un atpazīstamības veicināšanai.
Sevišķi atzinīgi novērtēts «Grāmatu klēts» darbinieču pašaizliedzīgais darbs, apkalpojot lasītājus un viesus ne tikai oficiālās darba stundās, bet arī ārpus tām.
Dace Jansone aicina izvērtēt arī citu mūsu institūciju krājumos esošās dokumentārā mantojuma vērtības, kas ir būtiskas Latvijas atmiņai, lai sagatavotu atbilstošus pieteikumus programmas «Pasaules atmiņa» Latvijas nacionālajam reģistram 2011. gadā, solot šajā darbā neliegt savu padomu.
21.februārī Lielvārdes «Grāmatu klētī» būs īpaša viešņa – bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, jo pulksten 15 ar zinību biedrības «Gaismas Dārzs» gādību tur tiks risināta diskusija par tēmu «Latvija. Tās iedzīvotāji.»
|