Komentāri (3)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Trešdien, 17.februārī, notika kārtējā Ķeguma novada domes sēde. Vispirms deputāti izvēlējās uzklausīt pašvaldības uzņēmuma SIA «Ķeguma Stars» jaunieceltā vadītāja Māra Juškāna ziņojumu par situāciju komunālo pakalpojumu sniegšanas jomā.

Ceļā uz mājokļiem izkūp ceturtā daļa siltuma

M.Juškāns informēja par siltumenerģijas zudumiem siltumtrasē. Kā izrādās, pagājušajā apkures sezonā 26,9 procenti siltuma nemaz nesasniedza ķegumiešu dzīvokļus, jo zuda jau ceļā uz tiem. Arī šajā apkures sezonā situācija nav daudz labāka – janvārī zudumi siltumtrasē sasnieguši 25,11 procentus. Bija jūtams, ka jaunais «Ķeguma Stara» vadītājs ir izpētījis situāciju, jo viņam bija pat vairāki priekšlikumi, kā šos siltuma zudumus samazināt.

Kā izrādās, Ķegumā ir viens siltumtrases atzars, kas stiepjas Liepu alejas un Lāčplēša ielas virzienā veselu 425 metru garumā, piegādājot siltumu vien dažiem uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem dzīvokļiem. Skaidrs, ka siltuma zudumi šajā posmā ir nesalīdzināmi lielāki par gūto efektu, tādēļ iespējams, ka būs jāmēģina vienoties ar iedzīvotājiem par alternatīva apkures veida izvēli. Toties uz Smilšu ielas mājām siltumtrases atzars ved no salīdzinoši tālu esošā siltummezgla, to būtu ekonomiskāk aizstāt, ievelkot siltumu no tuvāk esošā bērnudārza. Bez tam ievērojami siltuma enerģijas zudumi ir pašos siltummezglos.

Attīrīšanas iekārtas filtrē strauta ūdeni

Vēl viena nopietna problēma – notekūdeņu acīmredzamā iekļūšana kanalizācijas sistēmā, kas nāk no Staru ielas dzīvojamā masīva. To var noteikt, salīdzinot attīrīšanas iekārtu slodzi tagad, kad viss ir sasalis, un rudenī. Janvāra otrajā pusē caur attīrīšanas staciju katru diennakti tika pārsūknēti 250 līdz 300 m3 kanalizācijas ūdens. Līdz 300 m3 – tā ir diennakts norma un atbilst attīrīšanas iekārtu jaudai. Ja paskatās iepriekšējos mēnešus, kad zeme vēl nebija sasalusi, attīrīšanas stacija ik diennakti pārsūknējusi no 400 līdz pat 900 m3 ūdens.

Secinājums viens – kanalizācijas sistēmā lietus un kūstošā sniega ūdens, bet domes priekšsēdētājs Roberts Ozols pieļāva varbūtību, ka, iespējams, arī strauta ūdens, kas iztek pa dzelzceļa apakšu. Lai apzinātu šo problēmu, protams, jāpagaida pavasaris, bet jārisina tā noteikti būs, jo, pirmkārt, tik lielu apjomu kanalizācijas ūdens pienācīgi attīrīt neļauj stacijas jauda, otrkārt, tas ir lieks, bet vērā ņemams elektroenerģijas patēriņš, par ko maksāt nākas iedzīvotājiem.

Arī Ķegumā pietiek komunālo maksājumu parādnieku

Jaunajam SIA «Ķeguma Stars» vadītājam Mārim Juškānam uzsākot darbu, pagājušā mēneša laikā kopējā komunālo maksājumu parāda summa ir samazinājusies, tomēr joprojām tā ir ap 90 tūkstošiem latu. Ja ņem vērā, ka kaut vai kaimiņos – Lielvārdē – iedzīvotāju parādi uz 18. februāri sasnieguši 318 tūkstošus (iekļaujot aprēķinu arī par janvāra mēnesi), tad ķegumiešu kavētie maksājumi liekas gandrīz vai nieks... Tomēr nē – jāatceras, ka Lielvārdes pilsēta ir krietni lielāka, tātad – «Lielvārdes Remtei» ir daudz vairāk klientu un ar siltumu jānodrošina vairāk dzīvojamo platību.

Kā izrādās, arī Ķeguma lielākā daļa nemaksātāju dzīvo tieši pašvaldībai piederošajā dzīvojamajā fondā, tie ir īrnieki, nevis privātīpašnieki. «Ķeguma Stara» priekšnieks bija nopietni noskaņots darīt visu, kas viņa spēkos, lai šos cilvēkus piespiestu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

Vēl viena pozīcija, kurā parādu kopsumma varētu vērā ņemami samazināties, ir soda procenti. Līdzšinējā grāmatvedības programma parādniekiem automātiski aprēķinājusi soda procentus, līdz tie dažos gadījumos pat vairākkārt pārsnieguši parāda pamatsummu, kas nav pieļaujams. Turklāt soda procenti aprēķināti arī tiem klientiem, kuru līgumos tāda sankcija nemaz nebija paredzēta. Kā lēš Māris Juškāns, dzēšot šos nelikumīgos soda procentus, parāda kopsumma varētu samazināties par 10 līdz 15 tūkstošiem latu, darbs pie tā jau ir uzsākts.

Plāno aicināt uz pārrunām «Latvenergo»

Ķegums tiek apgādāts ar siltumu, kuru ražo AS «Latvenergo» katlu mājā, turklāt šis tarifs ir salīdzinoši ļoti augsts, kas ne reizi vien radījis ķegumiešu publisku neapmierinātību. Janvārī vienā no Staru ielas daudzdzīvokļu namiem maksa par siltumu sasniedza pat 2,45 (!) latus par m3 (bez PVN). Šajā sakarā Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols ierosināja aicināt uz sarunām «Latvenergo» pārstāvjus, lai mēģinātu rast iespēju siltuma tarifus vismaz kaut cik samazināt.