Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Saite uz fotogaleriju Ogres pilsētas svētkos ik gadu tiekas tie cilvēki, kuri Ogres un pat visas valsts attīstībā ieguldījuši visus savus darba gadus.

Šogad Ogres Goda pilsoņi un ar valsts goda zīmēm un ordeņiem apbalvotie tikās mākslas skolā – ēkā, kur pirms 82 gadiem atradās pilsētas valde.

Goda ogrēniešiem bija iespēja pakavēties Ogres pilsētas izveides pirmsākumos, kuros ievadīja Otto Magaziņš, pirmais pilsētas valdes priekšsēdētājs (A. Mangulis). Viņš uz sarunu par Ogri šodien un toreiz aicināja Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču, pirms tās aicinot uz kopīgu dziesmu “Nevis slinkojot un pūstot”. Sarunas gaitā noskaidrojās, ka Ogres kā miesta budžets pirms vairāk kā astoņiem gadu desmitiem bijis apaļš 31 tūkstotis latu, jau pēc diviem gadiem, kad Ogre bija dibināta kā pilsēta – 41 tūkstotis, ar ko pieticis. E.Bartkevičs piebilda, ka šobrīd Ogres novada budžets ir 37 miljoni latu, bet arī ar to ir par maz.

Sarunas gaitā tika aplūkota arī nodokļu sistēma. Ogres pilsētas pirmsākumos ikviens ogrēnietis ik mēnesi maksājis dažādus nodokļus – divus latus par suņa uzturēšanu, 10 – par zirga, 5 – par govs uzturēšanu, 4 latus – ja mājās bija siltumnīca, un dažādus citus. Arī par peldvietas izmantošanu ikvienam atpūsties gribētājam nācies šķirties no lata.

Tā kā satikšanās notika vēsturiskā ēkā, vairākiem no klātesošajiem par to saglabājušās dažādas atmiņas. Kādreiz Ogres mākslas skolas telpās bijusi Ogres vidusskola, kurā par pionieru vadītāju reiz strādājusi Lidija Vītola, pats priekšsēdētājs atminējās, ka šajā ēkā atradies rotaļlietu veikals, kas E.Bartkeviča atmiņā saglabājies kā pirmais rotaļlietu veikals, ko viņš apmeklējis. Ogres vidusskolu šajā ēkā 4 gadus apmeklējis Alfons Normunds Āliņš, 6 gadus – Viktors Grižibovskis, 11 gadus – Raimonds Javoišs, kurš nelielā atmiņu stāstījumā klātesošajiem pastāstīja par ēkas apkārtni, skolas ikdienas dzīvi, skolotājiem un nedarbiem savos skolas gados.

Daudzi no goda ogrēniešiem Ogres mākslas skolā pēc tās rekonstrukcijas nebija bijuši un atzina, ka padarīts patiešām daudz un bērni ieguvuši jaunas, gaišas un mājīgas telpas. Pa mākslas skolas telpām goda ogrēniešus nelielā ekskursijā izveda skolas direktors Pēteris Aulmanis. Nonākot bēniņu stāvā, viņš ar patiesu prieku un lepnumu atklāja: “Vēl tikai pirms pieciem gadiem, šeit stāvot, bija tikai 20 centimetrus bieza, baložu atstāta biezumu kārta. Toreiz es sapņoju par izbūvētiem bēniņiem – ar apaļu galdiņu, lustru un logu, kas pavērtu skatu uz vēja rādītāju, un nu tas viss ir realitāte.” Tikšanās noslēgumu goda ogrēnieši pavadīja šajā īpašajā vietā – pie apaļā galda un lustras skolas bērniņu stāvā.

Šķiroties ar goda ogrēniešiem, E.Bartkevičs atgādināja: “Tie cilvēki, kuri mūsu pilsētu cēla pagājušā gadsimta 20.gados, tās pamatos, to darīja pamatīgi, domājot par pilsētas attīstību un izaugsmi. To pierāda arī šī ēka, ko pamatos rekonstrukcijas laikā varēja saglabāt tādu, kāda tā bija celta. Tas pierāda, ka tās cēlāji to darījuši ar sirdi, ar domu, ka paliks uz ilgiem laikiem. Nez kāpēc viņi tā darīja? Laikam tomēr ticēja, ka tie, kas nāks pēc viņiem, turpinās iesākto.”