Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Aizvadītajā sestdienā Lēdmanes Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā pulcējās cilvēki, lai noklausītos garīgās mūzikas skaņās tērptu dievkalpojumu un atzīmētu Madlienas pagasta Vērenes puses iedzīvotājas Veronikas Galvanovskas simtgadi.

Dievkalpojumu vadīja Ogres Svētā Meinarda katoļu draudzes prāvests Konstantīns Bojārs, kā arī Tilžas un Rugāju katoļu draudzes mācītājs Alberts Budze, kurš svētbrīža noslēgumā jubilārei pasniedza apsveikuma rakstus no pāvesta Benedikta XVI un Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera.

Veronika Galvanovska (Zaharāne) ir dzimusi balveniete. Kuplajā latgaliešu ģimenē auga septiņas māsas. Saime bija turīga, jo tēvs pēc dienesta armijā no Latvijas valsts saņēma lietošanā prāvu zemes gabalu. Zaharāniem par iztikšanu satraukties nevajadzēja – kūtī dīžājās 12 zirgi un savu produktu artavu sniedza govju ganāmpulks. Pēc skolas gaitām Veronika strādāja pastā un telegrāfā, pēc tam nolēma kļūt par skolotāju. Visu mūžu viņu pavadījis un svētījis Dievs. Joprojām simtgadnieci stiprina 300 gadus vecais, mantotais rožukronis. Stājoties augstskolā, biklā meitene pārmetusi krustu un ... eksāmenā nopelnījusi teicamu atzīmi. Pēc mācībām sekoja darba cēliens. Vairāk nekā 20 gadi nostrādāti toreizējā Balvu rajona Sudarbes pamatskolā, mācot latviešu valodu un matemātiku, kā arī pildot direktores pienākumus. Uz Madlienas pagastu Veronika kopā ar vīru Aleksandru, kurš arī bija skolotājs, pārcēlās pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās. Ģimenē izaudzināta meita un trīs audžubērni. Jāatzīst, ka dzimta nav īpaši sakuplojusi – simtgadniecei ir divi mazbērni Elīna un Emīls.

Kā iesākās 13.februāris – svinību reize 100 gadus un trīs dienas kopš dzimšanas?

«Šorīt stipri kreņķojos,» atzīst gaviļniece, «man grūti paiet un iekāpt mašīnā, domāju, kas nu būs tālāk? Bet šeit, baznīcā, viss tik skaisti... Liekas – esmu pašu Dievu satikusi. Prātā nāca visi mani mīļie aizgājēji. Dievs man palīdzējis no mazotnes. Katru rītu sāku ar lūgšanām, citādi diena šķiet tukša. Arī padomju laikā gāju baznīcā un slepus salaulājos. Man paveicās, jo ciema padomes priekšsēdētājs arī bija ticīgs. Kad piebrauca valdības pārstāvji, runāja vienu, bet savos cilvēkos – citu. Dievs man devis spēku nodzīvot līdz 100 gadiem. Reizēm liekas – esmu otrā pasaulē, sen jau aiz debesīm. Mana ilgdzīvošanas recepte? Pirmkārt, jābūt ticīgam, pateicīgam, izpalīdzīgam, neatlaidīgam, jāstrādā darbs pēc vislabākās sirdsapziņas. Vingrot arī vajag, bet ar ēšanu ir tā – var ēst visu, tikai ar mēru. Galvenais – par citiem slikti nedomāt, neapskaust un vienmēr būt labā omā.»

Šoruden simtgadniece, kā allaž, darīja savus ierastos darbiņus – izlobīja pupas, zirņus un ķiplokus. Vasarā viņai patīk uzturēties dārzā un asredzīgu skatienu apmīļot krāšņās puķes. Viņa lepojas ar savu mazmeitu, kas dzīvo un strādā Briselē. Elīna sakrājusi trīs augstākās izglītības, šobrīd ir Eiropas Savienības Komisāra Andra Piebalga padomniece. Mazmeita atzīst, ka vecmāmiņā var smelties gara spēku. Nedēļas nogalē aizbraucot uz laukiem, ir labi no sirds izrunāties un sajust, ka milzīgā dzīves pieredze dāvā mierinājumu. Stress pazūd vienā mirklī un šķiet – par visām nebūšanām nav vērts satraukties.

Ja vecmāmiņa pat visus mājiniekus izkomandē – ko vēl vēlēties? Lai viņai veselība un dzīvesprieks!

Ulda Prancāna foto

Tilžas un Rugāju katoļu draudzes mācītājs Alberts Budze pasniedz simtgadniecei Veronikai Galvanovskai apsveikuma rakstus no pāvesta Benedikta XVI un Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera.

Radinieki un viesi vēlējās nofotografēties kopā ar simtgadnieci Veroniku Galvanovsku, Ogres Svētā Meinarda katoļu baznīcas prāvestu Konstantīnu Bojāru, kā arī Tilžas un Rugāju katoļu draudžu mācītāju Albertu Budzi.