Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Par Izglītības un zinātnes ministrijas plānu tēriņu samazināšanas nolūkā profesionālas izglītības iestādes nodot pašvaldību pārziņā, pašas skolas ir kategoriski pret.

Neskatoties uz ministrijas pārtāvju norādījumiem, ka šajā gadījumā ieguvēji būtu visi – pašvaldības, kuras varētu aizpildīt pustukšās skolas zem viena jumta apvienojot gan vispārējās gan profesionālas izglītības iestādes, gan pati ministrija, profesionālo skolu vadītāji gan norāda, ka šāda veidā reorganizēt skolas tieši šobrīd būtu neprāts.

Izglītības un zinātnes ministrija vēlmi nodot skolas pašvaldību kompetencē pamatojusi ar faktu, ka pašlaik profesionālās skolas un pašvaldību vispārējās izglītības iestāde ir neviennozīmīgā situācijā. Parastajām skolām valsts piešķir līdzekļus tikai skolotāju algām, savukārt profesionālās skolas valsts uztur pilnībā, valstij arī pieder nekustamie īpašumi, kuros atrodas šīs skolas, tomēr gan vairāki Latvijas pašvaldību vadītāji, gan profesionālo skolu direktori norāda uz valsts iespējamo mēģinājumu atbrīvoties no dažādām funkcijām.
Pašvaldības arī saņēmušas informāciju par to, ka profesionālo skolu dibinātājs – Izglītības un zinātnes ministrija – perspektīvā vēlas veidot Nacionālos kompetences centrus, kas no parastajām profesionālās izglītības iestādēm atšķirtos ar to, ka tiem būtu jāveic virkne papildus funkciju, gan laiku pa laikam uzņemot audzēkņus no skolām, kurās nav pieejama mūsdienīgākā tehnika, gan veicot pieaugušo apmācību un bezdarbnieku pārkvalifikāciju.

Kaut arī precīzu Kompetenču centru atrašanas vietu ministrija neatklāj, pašvaldība saņēmusi informāciju, ka arī Ogres novada teritorijā esošās divas profesionālās izglītības iestādes, kas kopējā izglītības sistēstēmā kotējas diezgan augstu, varētu tapt par kompetences centriem.