Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Krīzes centrs „Laipas” ar Ogres novada domes atbalstu savu darbību uzsāka 2004. gada 15. novembrī un šogad svin savu piekto dzimšanas dienu.

Vienā daļā sabiedrības valda nepareizs priekštats par centru un tā darbības mērķiem. Bieži krīzes centrs tiek uztverts kā pāraudzināšanas vai ārpusģimenes aprūpes iestāde. Tas ir maldīgs uzskats.
 
Mēs nepiedzimstam par ideāliem vecākiem un bieži savu bērnu audzināšanā pieļaujam kļūdas gan savas nezināšanas un aizņemtības, gan dažreiz arī bezspēcības dēļ. Kad vecāki kļūst bezspēcīgi savu bērnu audzināšanā un disciplinēšanā, viņi kļūst vardarbīgi pret saviem bērniem un bieži kā vienīgo disciplinēšanas metodi pielieto bērna pēršanu, kas savukārt ir ne tikai fiziska vardarbība bet arī spēcīga emocionālā trauma bērnam. Šādās situācijās centra speciālisti, paralēli rehabilitācijas procesam, sniedz konsultācijas vecākiem, kopīgi analizē situācijas, māca vecākiem nevardarbīgas audzināšanas un disciplinēšanas metodes.
 
Protams, tiek ņemta vērā vardarbības smaguma pakāpe. Vardarbības gadījumi mēdz būt ļoti smagi, pat tādi, kad tiek ierosināta krimināllieta pret vardarbības veicēju. Ja vardarbības veicējs ir kāds no bērna vecākiem, viņam tiek liegta tikšanās ar bērnu.
 
Gadījumos, kad ģimenē bērns nevar atgriezties, sadarbojoties ar bāriņtiesu un sociālo dienestu, bērnam tiek piemeklēts labākais ārpusģimenes aprūpes veids un bērns attiecīgi krīzes centrā  tiek tam sagatavots.
 
Nereti vecākiem, šķirot savu laulību, kā viens no strīdus objektiem kļūst viņu kopējais bērns. Bērns nonāk „ķīlnieka” lomā, ar kuru manipulējot, vecāki kārto savas attiecības. Šādās situācijās pieaugušie, aizņemti ar „atriebības plānu kalšanu” vienam pret otru, aizmirst par bērna vajadzībām, neiedziļinās bērna emocionālajā stāvoklī, nemaz nerunājot par bērna jūtām un psiholoģisko spriedzi. Arī šādos gadījumos pret bērnu ir vērsta smaga emocionāla vardarbība un viņam, tāpat kā viņa vecākiem, ir nepieciešama palīdzība, kuru sniedzam krīzes centrā.
Vardarbība pret bērnu nenotiek tikai ģimenē. Vardarbības veicējs var būt ģimenei tuvu stāvošs cilvēks – radinieks, ģimenes draugs, kaimiņš. Bieži bērni no vardarbības cieš skolās no saviem vienaudžiem vai vecākiem bērniem.
 
Ar vien biežāk sievietes kļūst par vardarbības upuri savā ģimenē. Krīzes centrs „ Laipas” nesniedz rehabilitāciju vardarbībā cietušam sievietēm, bet, ja sieviete ir nonākusi krīzes situācijā cenšamies palīdzēt - sniedzam patvērumu, konsultācijas.
Ja vecākiem radušās veselības problēmas, jāārstējas stacionārā un nav kur atstāt savu bērnu, vai radušies tādi apstākļi, kas liedz aprūpēt bērnu, vecāki var griezties krīzes centrā un ievietot bērnu uz laiku, līdz situācija atrisinās vai uzlabojas.
 
Svarīgākais, lai mēs neesam vienaldzīgi. Protams, ka vieglāk ir paiet malā un neiejaukties, taču atcerēsimies, ka vardarbības radītās psiholoģiskās traumas skar visus bērna funkcionēšanas līmeņus: izziņas sfēru, veselību, rodas dažadi somatiski traucējumi, veidojas personības izmaiņas, kas ir šķērslis bērna turpmākai pašrealizācijai, rodas uzvedības izmaiņas, kas noved pie psihiatriskām saslimšanām.
Mūsu visu atbildība ir nebūt vienaldzīgiem, bet pienākums, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu,  ziņot pat par aizdomām, ka pret bērnu tiek veikta vardarbība.
 
Tāpēc aicinu - ja jums rodas aizdomas, ka kāds bērns cieš no vardarbības (tiek sists, pazemots, atstumts, tiek seksuāli izmantots vai ir aizdomas par iespējamo izmantošanu uz ielas, ģimenē, skolā, tiek pamests novārtā vai arī vecāki pietiekami nerūpējas par bērnu), nepaejiet mierīgi garām, jo no jūsu rīcības būs atkarīga šī bērna veselība un turpmākā dzīve. Labāk kļūdieties savās  aizdomās, nekā ļaujiet sakropļot bērna dvēseli, mierīgi noskatoties bērna ciešanās.
 
Veiksmīga rehabilitācija nav iedomājama bez spēcīgas, profesionālas, radošas, harmoniskas, uz kopēju mērķi virzītas komandas. Tāpēc Krīzes centra piecu gadu jubilejā saku lielu paldies savam kolektīvam: psihologam/psihoterapeitam Inesei Rrūtiņai, sociālajam darbiniekam Intai Kauliņai, audzinātājām Ausmai Lorenai, Astrīdai Kapteinei, Ilonai Āriņai, Līgai Ādminei, pediatram Guntai Grantiņai, skolotājai Marinai Lejai un auklītei Anitai Lūkinai par vienotību, izturību, atbalstu, par jūsu čaklajām rokām, mīlošajām sirdīm, radošo garu un sadziedētām bērnu dvēselēm. Paldies bijušajiem kolēģiem, kas savu daļu sirds ir atstājuši krīzes centrā.
 
Liels paldies mūsu sadarbības partneriem: Ogres sociālajam dienestam, Ogres un Ogresgala bāriņtiesām, ģimeņu atbalsta dienas centram, dienas centram „Saime”, līdz šim – Ogres rajona policijas pārvaldei, Ogres poliklīnikas mediķiem, skolām un daudziem citiem  par sadarbību, jo vardarbība ir kompleksa problēma, kura bieži ir jārisina starprofesionāļu un starpinstitūciju komandā.
 
Paldies SIA „ Anta-1”, kura rūpējas par krīzes centra bērnu ēdināšanu, Ogres muzejam, Kultūras centram un Ogres bibliotēkai par sadarbību bērnu ikdienas pilnveidošanā.
 
Vēl gribu teikt lielu paldies organizācijām: Sieviešu Korporācijai Imeria Milwaukee ASV, SIA „Firma L4”, Ogres attīstības biedrībai, Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolai, Ogres Trīsvienības babtistu draudzei u.c. par dāvinājumiem un ziedojumiem, Ogres novada pašvaldībai par sapratni un atbalstu, kā arī visiem labas gribas cilvēkiem, kuri mūs ir atbalstījuši un palīdzējuši. Paldies kungam, kurš katru ziemu krīzes centra bērniem piegādā garšīgus ābolus, bet joprojām neatklāj, kā viņu sauc.
 
Krīzes centra “Laipas” vadītāja Sarmīte Ozoliņa