Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kabinetā man pretim sēž pusmūža cilvēks. Zinu, nāk šurp paslepus, lai nezina ne tuvinieki, ne kaimiņi. Grūti esot izcīnīties ar nemitīgiem uzbrukumiem - Kam tev tas psihologs ir vajadzīgs!? Ko viņš vispār var palīdzēt! Iedos darbu, maizi? Izrādās, psihologa apmeklējumus slēpj ne tikai viņš...Un tad vēl lasu kādas populāras dziednieces - aktrises interviju, kur viņa uzsver, ka pati esot pietekami gudra, speciālisti viņai nav vajadzīgi. Jā...kurš gan vēlēsies būt muļķis, vai pat trakais.

Skaidrības labad - sertificēti psihologi, psihoterapeiti paši regulāri un atkārtoti iziet psihoterapiju un ar gudrību te nav nekāda sakara, un gudrajiem to vismaz zināt vajadzētu. Cilvēkiem joprojām mēdz būt ļoti ačgārni priekšstati par to, kas ir psihologs, ar ko viņš nodarbojas. Bieži no psihologa tiek gaidīts izteikti nereālas spējas, kā no burvja, kurš gadu gadiem iestrādātas problēmas atrisinās vienā mirklī. Tā parasti nemēdz notikt! Arī izmaiņām cilvēkā ir savs temps, sava gaita. Nereti daudziem ir grūtības izprast, ko viņi īsti paši vēlas. Katrā tikšanās reizē ir cits uzstādījums (gribu šķirties...nē, gribu dzīvot kopā...gribu strādāt ar sevi...nē, psihologs man pašreiz nav vajadzīgs).  

Jebkurš cilvēks ir unikāls un tā arī uztver apkārtējo pasauli un, lai vispār varētu savstarpēji saprasties un kaut ko izdarīt kopīgi, cilvēkiem nākas vienoties, ir jāsarunā, kā realitāte tiks uztverta. Vieniem šī norunas pildīšana izdodas vieglāk, citiem grūtāk, bet ir arī tādi, kas to nekādi nespēj iemācīties. No tā arī varētu cilvēkus nosacīti iedalīt normālos cilvēkos, neirotiķos (hroniski nelaimīgos) un psihotiķos (trakajos). Un attiecīgi ir trīs veida speciālisti, kas nodarbojas ar cilvēka psihes problēmām - psihologs, psihoterapeits, psihiatrs. Neirotiķis norunas it kā respektē, bet sirdī viņš smagi un ilgstoši cieš, jo nespēj kādu lielu realitātes daļu pieņemt (savu ārieni, raksturu, apkārtējos cilvēkus), realitāte neatbilst viņa prasībām. Savukārt, traka cilvēka atšķirība no pārējiem ir tā, ka viņa realitātes uztvere vispār nekādi nesakrīt ar pieņemto. Bet nesteigsimies sevi nodalīt no trakiem ļaudīm! Atcerēsimies, ka mūsu galvās, paralēli ielāgotai daļai (kā visiem), ir arī unikālā daļa un līdz ar to var teikt, ka jebkurš cilvēks ir savā ziņā traks. Iedomāsimies, kāda varētu izskatīties filma, ja mūs uzfilmētu ar slēpto kameru, kad esam vieni mājās un mūs neviens neredz, bet pēc tam to parādītu psihiatram! Diagnoze varētu būt visai barga. Tas ir attiecināms arī uz pašiem psihiatriem - cilvēki vien ir. Normālo atšķirība ir tikai tā, ka viņi citu klātbūtnē spēj slēpt šo savu unikālo daļu un uzvesties apkārtējiem cilvēkiem saprotamā veidā.

Parasti sirds dziļumos gandrīz katrs cilvēks uzskata - lai nu ko, bet cilvēku psiholoģijā viņš orientējas. Te skaidrības labad jāpiezīmē, ka psiholoģijā nosacīti var runāt par divām pieejām: zinātniski praktisko un sadzīvisko. Ar pirmo nodarbojas speciālisti - psihologi, bet otrā veidojas jebkuram cilvēkam viņa ikdienas saskarsmē. Jāatceras, ka sadzīviskā psiholoģija balstās uz viena vienīga cilvēka pieredzi un bieži ne uz to labāko teorētisko pašmācību, bet zinātniski praktiskā - uz apkopotām, sistematizētām zināšanām. Sadzīviskais līmenis cilvēka problēmas saskata ārējos apstākļos, tos arī vaino visās grūtībās. Šādā griezumā raugoties, vai nu rodas tikai divi risinājuma varianti un abi - slikti, vai problēma ir vispār neatrisināma. Turpretim, profesionāls speciālists palīdz atrast gan barjeras, gan resursus pašā cilvēkā, lai viņš ar savām grūtībām galā tiktu pats.

Līdzīgi kā ir fiziskais ķermenis, cilvēkam ir arī psihiskais ķermenis, kurš tāpat var saslimt, inficēties, ir rūpīgi kopjams. Kāpēc ir vajadzīgs psihologs? Tāpēc, ka vienatnē, tāpat kā fizisko, arī psihisko ķermeni nevar redzēt pilnībā. Pašanalīze ir nepieciešama, bet nereti tā ir smaga rakņāšanās sevī, kuras rezultātā cilvēks galēji saputrojas un tā arī savu problēmu neatrisina. Lai ieraudzītu savu psihisko ķermeni, ir vajadzīgs spogulis, par kādu var būt tikai otrs cilvēks. Profesiju, kurā ietilps speciāla apmācība šai lomai, sauc psihologs - konsultants. Milzīgs psiholoģisko problēmu klāsts, kas apgrūtina dzīvi, rodas no vienkāršas psihiskā ķermeņa kopšanas un aizsardzības likumu nezināšanas. Kas notiek psihologa kabinetā, ir atkarīgs no cilvēka tā brīža vajadzībām, bet gandrīz visiem pašreiz svarīgi ir spēcināt, celt stresa noturību, meklēt un vēlreiz meklēt resursus, kas palīdzētu dzīvot tagad, jo tas ir vienīgais laiks, kad mēs varam kaut ko darīt pie savas dzīves.