6. novembrī Ikšķiles novada pašvaldības dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu, kurā tiek lūgts Saeimas deputātiem iesniegt Saeimā likumprojektu par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (Likumā), ar kuru tiek ierosināts saglabāt Ikšķiles novadu - Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu.

 

Lēmums pieņemts, atsaucoties  Saeimas deputāta Viktora Valaiņa aicinājumam Latvijas pašvaldību domēm pieņemt lēmumus, kuros pausts lūgums Saeimas deputātiem veikt grozījumus Likumā, ar kuriem novērstu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) laikā pieļauto netaisnību. Šādus grozījumus iesniegt vēlas vismaz pieci Saeimas deputāti.

 

Šā brīža Likuma redakcija ir balstīta uz kļūdainiem ekspertu slēdzieniem, kas nav pamatoti ar aktuāliem un precīziem datiem un nesatur skaidri definētu Ikšķiles novada reformēšanas mērķi un sociālekonomisku pamatojumu tā apvienošanai ar Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadiem.

 

Likuma sagatavošanas formālā pieeja, jo tā izstrādes gaitā nav uzklausīts un ņemts vērā aptaujā paustais Ikšķiles novada iedzīvotāju viedoklis par ATR ietvaros piedāvāto robežu maiņu, ir radījusi pamatotus draudus tālākai Ikšķiles novada teritorijas attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei.

 

Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir norādījusi, ka sagatavotais ATR risinājums ir neapmierinošs, jo tajā nav skaidrots iedzīvotāju viedoklis par reformu, kā rezultātā ir pārkāpti Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pamatā esošie pašvaldības principi, kā arī taisnīguma, samērīguma un tiesiskās paļāvības principi. Tas norāda, ka ATR process ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantu, Eiropas Vietējo pašvaldības hartas 5. pantu, kā arī Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācijām dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesā ietverto labas pārvaldības principu. Minēto pamato arī Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2019-17-05 “Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikuma darbības apturēšanu” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantam”.

 

Atgādināsim, ka Ikšķiles novada pašvaldība ir to 15 vietvaru skaitā, kuras ir pieņēmušas lēmumu par vēršanos Satversmes tiesā. Taču tiesas spriešanas procedūras var ievilkties pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, kad darbu jau būs uzsākušas jaunievēlētās pašvaldību domes, sarežģījot patiesi taisnīgu lēmumu pieņemšanu. Tādējādi šodien pieņemtais lēmums ar aicinājumu veikt grozījumus Likumā atvieglotu Satversmes tiesas noslogotību.

 

Ikšķiles novada augstie sociālekonomiskie rādītāji liecina, ka Ikšķile atbilst attīstības centra prasībām. Līdzīgi kā citur Pierīgā, Ikšķiles novadā ir pastāvīgs iedzīvotāju skaita pieaugums, pozitīvi demogrāfijas rādītāji, izteikta iedzīvotāju ikdienas migrācija Rīgas virzienā, liels iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā līdz darbspējas vecumam, augsts iedzīvotāju ienākumu līmenis, neliels sociāli mazaizsargāto personu skaits, uz izaugsmi orientēta budžeta plānošana un pieaugošs novadā dibināto uzņēmumu skaits.

 

ATR nelabvēlīgo ietekmi Ikšķiles novada iedzīvotāji izjūt jau tagad.  Piemēram, pretēji labas pārvaldības principiem, apvienotajā Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadu Finanšu komisijā ir radīta situācija, kas ļauj Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājam vienpersoniski pieņemt lēmumus, un pārējo apvienojamo pašvaldību pārstāvju klātbūtnei ir tikai formāls raksturs. Tāpēc jau šobrīd ir vērojama tendence koncentrēt attīstību tikai jaunveidojamā novada centrā - Ogrē. Ikšķiles novada iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai nepieciešami projekti Finanšu komisijas saskaņojumu nav ieguvuši, un jau šobrīd Ikšķiles novada attīstība un izaugsme tiek kavēta. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka apvienojot Ikšķiles novadu ar Ogres, Ķeguma un Lielvārdes novadiem,  Ikšķiles novads stagnēs un no Pierīgas novada kļūs par nomali.

 

Ikšķiles novada pašvaldības vadība pauž nožēlu, ka novada iedzīvotājiem tik būtiska lēmuma pieņemšanā domes deputāti Dace Kļaviņa, Juris Saratovs, Kaspars Grīnbergs, Edgars Logins, Jānis Kravalis neuzskatīja par vajadzīgu piedalīties, turklāt nepaziņojot iemeslus, kāpēc dalība nav iespējama. Kaspars Upacieris vēroja domes sēdes norisi attālināti, bet balsojumā nepiedalījās.