Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kopš Ogres kapu saimniecību pārņēmusi pašvaldības aģentūra “Ogres komunikācijas”, ir ieguldīts ievērojams darbs Ogres pilsētas kapsētu teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā, atzīst Ogres kapu pārzine Biruta Jeļeckiha.

Sadarbībā ar SIA “Ogres Namsaimnieks” kapos regulāri tiek pļauta zāle, izzāģēti arī visi nokaltušie koki, izvietotas 10 jaunas ūdens ņemšanas vietas – krāni. Uzlikts spēcīgāks sūknis, kas ļauj visos krānos vienlaicīgi nodrošināt pietiekamu ūdens spiedienu. Ūdens tiek ņemts no kapu teritorijā izvietotā dziļurbuma. Saglabātas arī vēsturiskās akas, tiesa gan karstākos laikapstākļos tās kļūst sausas. Sausuma dēļ arī šogad nav izmantojams kapu teritorijai piegulošais dīķis.

Domājot par tuvinieku kapavietu sakopšanu B.Jeļeckiha aicina negaidīt kapusvētku dienu, bet darīt to savlaicīgi, lai izvairītos no pārpildītiem konteineriem un citām neērtībām. “Kapusvētki tomēr ir svētki. Sakopsim kapus pirms svētkiem,” vēl B.Jeļeckiha.

Diemžēl, rūpējoties par kārtību kapu teritorijā, nereti nākas saskarties ar iedzīvotāju negodprātīgu attieksmi. Mainot kapu apmales, vecās tiek pamestas turpat kapu teritorijā vai labākajā gadījumā aizvilktas līdz mazajiem konteineriem. Kapu apsaimniekotājs nereti ir spiests apmales izvest par saviem līdzekļiem, kas tam nebūtu jādara. Labāku attieksmi vēlēties liek arī citi iedzīvotāju paradumi – daudzi uz kapiem dodas ar saviem mājdzīvniekiem un “piemirst” aiz viņiem savākt. Dažkārt apmeklētāji, kopjot savu tuvinieku kapu, suni palaiž brīvsolī un tas dodas uzrakt kaimiņa kapu kopiņu. Savukārt, it īpaši ziemā, kapavietas apdraud no meža iznākušās stirnas, kas sevišķi iecienījušas tikko iekārtotus apbedījumus un tajos atrodamos ziedus.

Par spīti kapu teritorijā izvietotajiem atkritumu konteineriem, liela problēma ir kapiem piegulošo mežu piesārņošana - tajos lielā daudzumā atrodami gan organiskie atkritumi – lapas un zari, gan sveces, plastmasas maisi, trauki un plastmasas ziedi, kas pēdējā laikā kļūst arvien populārāki. Tiesa gan, rudens un pavasara vējos tie tiek izpūsti par visu kapu teritoriju. Dzīvo ziedu zādzības kapos gan kļuvušas retākas – šogad par tām nav saņemta neviena sūdzība. Te no svara, visticamāk, laikapstākļi – lielajā karstumā ziedi ātri zaudē svaigumu un garnadžiem tos būtu grūti pārdot. Toties pērn no kapsētas teritorijas dažkārt pazudušas zemē iestādītās atraitnītes.

B.Jeļeckiha norāda, ka Ogres kapi ir daļēji slēgti – vietas jauniem apbedījumiem tiek atvēlētas tikai tiem, kuriem šajos kapos jau ir apbedīti tuvinieki. Citiem vietas pieejamas Smiltāju kapos. Tikmēr arvien vairāk paliek kapavietu, kuras netiek koptas, atzīst B.Jeļeckiha, “Dažkārt kaps netiek kopts gadiem, bet tad kapusvētkos redzam, ka ir nolikta svecīte. Bet zāle palikusi nepļauta. Ja kapavieta netiek kopta piecus gadus, tad pēc akta sastādīšanas esam tiesīgi to nolīdzināt. Piemineklis tad paliek, bet kapavietu ir vieglāk kopt, piemēram, nopļaut zāli. Kapavietu nolīdzināšanai gan pietrūkst līdzekļu.” 20 – 25 gadus pēc kapavietas izveides, ja tā netiek kopta, tajā var veikt virsapbedījumu. Ogres kapos dažviet izveidots jau trešais apbedījuma slānis.