Fakti.lv Publicēts: 2018-02-21 22:24:00 /
Ziņot redakcijai
Izstāde Ogre un ogrēnieši 90 gados
Deviņdesmit foto mirkļi no Ogres pilsētas vēstures, dzīve pilsētā visā tās daudzveidībā - ikdiena, sadzīve, svētki, cilvēki, tradīcijas, vide. Katram gadam tiks veltīta viena, šajā laikā uzņemta fotogrāfija. Fotogrāfijas papildinās laikmeta liecības – dažādi attiecīgo laiku raksturojoši priekšmeti.
Izstādes atklāšana 24.februārī, plkst. 12.00
Vēstures lasījumi, kuros piedalīsies Ogres muzeja speciālisti, kā arī citu muzeju un institūciju pētnieki. Aplūkoto tēmu loks būs visai plašs, sniedzot ieskatu dažādos Ogres vēstures attīstības posmos.
Programma
12.30- 12.50
Rīgas atpūtnieki Ogrē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Zita Pētersone. Mg. hist. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs
Ogre kā atpūtas vieta rīdzinieku vidū popularitāti ieguva jau 19. gadsimta 60. gados. Vasarās te atpūtās ievērojamu un bagātu vācbaltiešu dzimtas, kas pārstāvēja dažādas profesijas - tādas kā Rīgas pašpārvaldes darbinieki, eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvji. Starp tiem bija Rīgas pilsētas galva Vilhelms Bulmerinks, birģermeistars Frīdrihs Gotfrīds Timms, Rīgas pilsētas mērnieks Rihards Jūliuss Štegmans u.c.
12.50-13.15
Bēmu dzimtas īpašumi Ogrē. Pārsla Pētersone. Dr.hist.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Lasījums iepazīstina ar latviešu zemnieka - Jāņa Bēma (1835-1915) un viņa dēla Paula Bēma (dz.1871) - veikumu Ogres miesta un pilsētas attīstībā. Vēl šodien, kaut daļēji pārbūvēti, saglabājušies viņu celtie nami Rīgas ielā 8, Brīvības ielā 1, Rīgas ielā 6a un Brīvības ielā 18, nams Rīgas ielā 13 izzudis Rīgas HES celtniecības darbu laikā. J.Bēma sākotnējā apmešanās vietā Ogrē bija vietējais krogs, kur ģimene, saimniekoja vairāk nekā trīsdesmit gadu. Diemžēl 1930. gadu saimnieciskās krīzes laikā, īpašumus nācās pārdot un vērienīgā Bēmu ģimenes uzņēmējdarbība Ogrē beidzās.
13.15.-13.40
Sanatorija Saulstari. Ilmārs Dirveiks. Dr. arch.
Daugavpils universitātes Mākslas zinātņu institūts
Sanatorijas ēka „Saulstari” Ogrē, Saulstaru ielā 2 ir viens no "kanoniskiem" funkcionālisma piemēriem Latvijā, būdama kā analogs pazīstamajām funkcionālisma stila veselības kopšanas iestādēm Francijā, Vācijā vai Holandē. Lai gan „Saulstari” ir agrīns un savā ziņā pieticīgs funkcionālisma piemērs, salīdzinot ar “Tērvetes” un “Ķemeru” sanatorijām, tieši modernās kustības „pioniera” statuss izceļ „Saulstaru” ēku citu vidū. Tajā kā mācību grāmatā var lasīt visus funkcionālisma klasiskos izteiksmes paņēmienus. Turklāt būve izcili iekļaujas sarežģītajā Pārogres reljefā un ainavā.
13.40-14.00
Šaursliežu dzelzceļs Ogre-Laubere. Santa Šustere. Mg.philol.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
1932. gadā tiek izbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Ogre – Laubere, kas sākās Ogres dzelzceļa stacijā un šķērsoja lielos mežu masīvus toreizējos Ikšķiles, Suntažu un Lauberes pagastos. Dzelzceļa pamatfunkcija bija koksnes transportēšana, bet bānītis ticis izmantots arī ogrēniešu izpriecu braucienos un pilsētniekiem, dodoties uz mežu pēc ogām un sēnēm.
Pārtraukums
14.15.-14.35
“Lapu” māja Ogrē, Ausekļa prospektā 1. Toms Zariņš. Mg.hist.
Bijušā Jaunogres vasarnīcu rajona apbūve sākās tikai 1926.gadā. Jau 1927.gadā kā viens no pirmajiem savu namu Ausekļa prospektā 1 uzcēla Rīgas pilsētas valdes darbinieks Kārlis Lapa (1889—1970). Tolaik pat nenojaušot, ka ēkas un tās iemītnieku liktenis tik spilgti atspoguļos pilsētas attīstības līkločus ilgā laika posmā.
14.35-15.00
1941. gada 14. jūnija masu deportācijas laikā no Ogres pilsētas izvesto iedzīvotāju likteņi. Gatis Liepiņš. Mg.hist.
1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportēja 15 424 cilvēkus. Viņu vidū bija arī 18 Ogres iedzīvotāji, pilsētā pazīstamas un cienījamas ģimenes ar bērniem - aptiekas īpašnieka Pētera Šīrona, tirgotavas saimnieka Roberta Miķelsona, Rīgas apgabaltiesas locekļa Arnolda Apsalona un citas ģimenes. Lasījums vēstīs par ogrēniešu gaitām un likteņiem izsūtījumā un ieslodzījumā. Izmantoti bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīva dokumenti un no izsūtījuma atgriezušos cilvēku atmiņas.
15.00-15.25
Laikmetu “pēdas” Ogres pilsētas plānošanas dokumentos un pilsētvidē. Uldis Apinis. Mg.geogr.
Pētījumā izsekots, kā notikusi pilsētas attīstība un kādas “pēdas” tajā ir atstājušas politiski-ekonomiskās sistēmas, kas pēdējo 100 gadu laikā Latvijā ir nomainījušas cita citu. Izbūves plāns, ģenerālplāns, teritorijas plānojums - tik dažādi nosaukumi vieno plānošanas dokumentus, kuros fiksētas laikmetu idejas par modernu un ērtu pilsētu. Šie materiāli ļauj izsekot Ogres pilsētas izaugsmei no 20.gs sākuma līdz mūsdienām un saprast, kāpēc pilsēta ir tāda, kādu to redzam šodien. Attīstība ir nemitīgs un ciklisks process, tādēļ ielūkošanās pilsētas vēsturē, iespējams, ļaus izvairīties no kļūdām Ogres attīstībā nākotnē un saskatīt idejas, kas tai būtu piemērotas arī 21.gadsimtā. |