Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Sestdien, 28. jūlijā, atzīmējot Lauberes pagasta simtgadi, Lauberē notiks svētki. 

Patiesībā lauberieši varētu svinēt skaitliski iespaidīgākus svētkus – kaut vai 450 gadu jubileju, jo, kā minēts vēstures rakstos, Lauberes (Loburen) vārds pirmoreiz minēts Polijas karaļa Sigismunda Augusta dokumentā 1567. gadā, kad karaļa sekretāram Špillam dāvināto zemes īpašumu skaitā iekļauts arī ciems ar šādu nosaukumu.

Lauberes muiža (Loberhof) pieminēta arī laikā, kad Vidzeme ietilpa Zviedrijas karalistes sastāvā, –  tā atzīmēta 1638. g. zviedru arklu revīzijas materiālos (zviedru Vidzemē arklu revīzijas īstenotas, cenšoties noskaidrot muižu un zemnieku maksātspēju un arī valsts ienākumus. Kā kadastrālo mērvienību lietoja saimniecību iedalījumu arklos: revīzijas arklos vai paturētos arklos, –  no kuriem ievāca nodevas, –  kā arī postažas arklos, kas bija revīzijas brīdī neapdzīvoti). Neilgi pirms arklu revīzijas Lauberes muiža bija atdalīta no Ķeipenes muižas.

Taču lauberieši ir gana pieticīgi un par savu svētku svinēšanas iemeslu izvēlējušies 100 gadu atskaites punktu, jo 1917. gadā bijušo Ozolmuižas un Laubermuižas pagastu vietā izveidoja Lauberes-Ozolu pagastu, kuru drīz vien pārdēvēja par Lauberes pagastu.

Lauberes pagasta svētkos visas dienas garumā ieplānotas dažādas norises – sākot ar tirdziņu no paša rīta un beidzot ar zaļumballi vēlā vakarā, bet pa vidu vēl dažādi citi pasākumi.

“Veidosim mūsu pagasta simtgades ziedu upi, audīsim Lauberes jostu, aicinot iedzīvotājus ieaust tajā  savu vēstījumu. Būs radošās darbnīcas, distanču skrējiens, kopīga zupas baudīšana pusdienās un vēl citi pasākumu. Esam padomājuši arī par kultūras programmu – parka estrādē notiks vairāki koncerti, kuros uzstāsies gan viesmākslinieki, gan Lauberes kultūras nama pašdarbnieki,” stāsta Lauberes Kultūras nama vadītāja Ingrīda Eglīte, aicinot ikvienu sestdien pabūt Lauberē un pārliecināties, ka lauberieši prot svētkus svinēt.