Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļa Publicēts: 2015-06-15 11:26:00 /
Ziņot redakcijai
Atceroties baisos notikumus 1941. gada vasarā un godinot komunistiskā genocīda upurus, 14. jūnija Latvijas pilsētās un novados notika piemiņas pasākumi.
Ogres politiski represētie un viņu tuvinieki šajā dienā pulcējās savā svētvietā – pie represēto Piemiņas akmens. Ogres novada pašvaldības kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka, atklājot atceres pasākumu, uzsvēra: “1941. gada 14. jūnijā gatavošanos Līgo svētku svinēšanai daudzās ģimenēs pārtrauca asaras un sāpes, taču neviens nav spējis salauzt jūsu, šo baiso notikumu liecinieku, stipro gribu un dzimtenes mīlestību.”
Uzrunājot represētos un visus piemiņas pasākuma dalībniekus, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis represijas Latvijā pirms 84 gadiem, gadu pēc mūsu valsts okupācijas un vardarbīgas iekļaušanas PSRS sastāvā, sasaistīja ar politisko situāciju šobrīd Ukrainā, kur reāli notiek karš, kur iet bojā cilvēki, bērni paliek bez tēviem. “It kā neticami, ka ļaunums, kas 1941. gada vasarā postā un iznīcībā aizrāva vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, varētu atkārtoties, tomēr situācija Ukrainā dara mūs bažīgus,” sacīja E. Helmanis.
Pagājušās nedēļas sākumā Ogres novada pašvaldības vadības pārstāvji viesojās Čerņigovā, Ogres novada pašvaldības sadraudzības pilsētā Ukrainā. “Vienojāmies, ka augustā savā novadā no Ukrainas uzņemsim 12 bērnus, kuri karā zaudējuši tēvus. Mums ir jābūt kopā ar ukraiņu tautu viņu ciešanās un bēdās, jāpalīdz bērniem kaut nedaudz aizmirst kara izraisītās sāpes,” uzsvēra domes priekšsēdētāja vietnieks.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Tamane represiju upuru piemiņu godināja ar dzejnieka Knuta Skujenieka dzejas rindām, uzsverot, ka nežēlīgo represiju laiks ar smagajām rētām cilvēku likteņos ir neizdzēšams no latviešu tautas vēstures.
Ogres Politiski represēto kluba pārstāvis Edmunds Būmanis, piemiņas pasākumā uzrunājot savus likteņbiedrus, pauda bažas par lielā austrumu kaimiņa centieniem izraut vairākas valstis, arī Latviju, no Eiropas valstu saimes. “Mums šiem centieniem pretī jāliek mūsu stingrā griba un apņēmība pašiem gādāt par mūsu valsti, mūsu dzimtenes un darba mīlestība, neiecietība pret kangariem un Latvijas izsaimniekotājiem,” uzsvēra E. Būmanis.
Represiju un masveida deportāciju upurus atceres pasākuma dalībnieki godināja ar klusuma brīdi un noliekot ziedus pie Piemiņas akmens.
|