Fakti.lv Publicēts: 2014-08-19 10:30:00 /
Ziņot redakcijai
Šodien 10 Ogres novada domē aizvadīta Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu apvienotās Civilās aizsardzības komisijas sēdē saistībā ar Āfrikas cūku mēri.
Ārkārtas sēdē piedalījās gan Ogres, Ikšķiles un Ķeguma novadu pašvaldību vadītāji, gan dažādu nozaru speciālisti un atbildīgo dienestu pārstāvji. Civilās aizsardzības komisijas koordinators Uģis Ulmanis atgādināja, ka pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja valdības lēmumu, kas paredz arī sešu Ogres novada pagastu iekļaušanu ārkārtas zonā un komisijas sēde sasaukta, „negaidot, kad sērga fiziski ieies Ogres novadā.”
Uz daudziem klātesošo jautājumiem atbildēja Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs. Viņš norādīja, ka Ogres novadā ir 22 saimniecības ar salīdzinoši nelielu dzīvnieku skaitu, kas ir krietni mazāk, nekā, piemēram Latgalē, kur cūku audzēšana saimniecībās ir daudz populārāka. Daļa cūku audzētāju saimniecību līdz šim nav bijusi reģistrēta un šobrīd veic reģistrāciju, lai legalizētu savu darbību un slimības uzliesmojuma gadījumā varētu saņemt kompensāciju. Ogres novads nav iekļauts augstākā riska zonā, tādēļ gadījumā, ja nomedītas mežacūkas saslimšana nav pierādīta, tās ķermeni var uzglabāt dzesētavā un pēc analīžu saņemšanas izmantot uzturā. Šim nolūkam piešķirti līdzekļi papildus dzesētavu izveidei.
Savukārt Valsts meža dienesta pārstāvji norādīja, ka visi mednieki tiek mudināti medīt mežacūkas. Ogres novada pagastos jau nomedītas ir reģistrētas 135 nomedītas mežacūkas, taču problēmas sagādā medību rezultātā iegūtās gaļas patēriņš gadījumos, ja medījumu gaļu īsti nav kur likt.
M.Samohvalovs atzīst, ka agri vai vēlu ārkārtas zonā tiks iekļauti arī citi pagasti. „Jautājums vairs nav par to vai, bet gan kad notiks slimības uzliesmojums. Jāsaglabā vēsu prātu un jāspēj rīkoties arī šajā situācijā,” norāda Samohvalovs. Viņš skaidro, ka Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kurai seko augsta ķermeņa temperatūru, nomākums, slimie dzīvnieki guļ un divu trīs dienu laikā iestājas nāve. Sākuma fāzē Āfrikas cūku mēri var sajaukt ar sarkanguļu un precīza diagnostika iespējama tikai laboratoriski. Slimība šobrīd nav ārstējama un arī nav izstrādāta vakcīna jo vīruss ir ļoti mainīgs šajā ziņā līdzinoties HIV-Aids vīrusam. „Mūsu rokās nav nekādu instrumentu ar ko vērsties pret šo vīrusu. Vienīgā iespēja ir ievērot biodrošības pasākumus,” tā Samohvalovs.
Āfrikas cūku mēris Eiropā nonācis caur Gruzijas teritoriju, kur tas nonācis 2008.gadā un, pakāpeniski virzoties caur Krievijas federācijas teritoriju sasniedza Maskavas un Pleskavas apgabalus. Saslimšana izplatās, „sekojot” lielajām automaģistrālēm, kas norāda, ka cilvēkam ir izķiroša loma epidēmijas iznēsāšanā. Krievijas cūku audzētāji par slimajiem dzīvniekiem kompensācijas nesaņem, tādēļ cenšas tos pēc iespējas ātrāk realizēt, norāda Samohvalovs.
Konstatējot saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri, nepieciešams saslimšanas vietu lokalizēt, izmantojot arī policijas darbiniekus, kas nepieļauj slimo dzīvnieku izvešanu. Seko gan slimo, gan saimniecības veselo lopu likvidācija, tos sadedzinot cūku īpašnieka zemē, pēc iespējas tuvāk slimības uzliesmojuma vietai. Biotermiskai pārstrādei jāpakļauj arī kūtsmēsli.
Savukārt policijas pārstāvji atzina, ka, it īpaši brīvdienās, nereti ir problēmas ar atrasto meža dzīvnieku aizvākšanu. Par tiem nereti tiek ziņots policijas dežūrdaļai, taču šādu darbu veikšana neietilpst policijas kompetencē. Savukārt Valsts mežu dienesta amatpersonas atzīst, ka, piemēram, sabrauktos meža dzīvniekus ne vienmēr iespējams savākt nekavējoties. |