Kodeksa izstrādes kurators, domes priekšsēdētāja padomnieks Ivars Kupcis norādīja, ka aptuveni trešajai daļai Latvijas pašvaldību ir pieņemti ētikas kodeksi un darbojas ētikas komisijas. Ogres vajadzībām izstrādātais ētikas kodekss balstīts uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ieteikumiem. Kodeksa mērķis ir sekmēt godprātīgu un efektīvu Ogres novada pašvaldības darbu novada iedzīvotāju interesēs, uzlabot pašvaldības darba kultūru un vairot novada iedzīvotāju cieņu un uzticību pašvaldībai. Ētikas kodekss nosaka pašvaldības domes deputātu, pašvaldības struktūrvienību un iestāžu darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības standartus, kas jāievēro attieksmē pret darbu, savstarpējā saskarsmē, attiecībās ar citām institūcijām un sabiedrību. Ētikas kodekss ir pašvaldības darba organizācijas sastāvdaļa. Tas ir vienlīdz saistošs visiem pašvaldības darbiniekiem. Situācijās, kas nav minētas šajā kodeksā, darbinieks rīkojas saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām vispārējām uzvedības normām.

 

Deputātu vērtēšanai šodien nodots arī ētikas komisijas nolikums un sastāvs. Komisijā iecerēts iekļaut 7 cilvēkus: Lidiju Strelkovu, Ogres novada domes deputāti (SC); Egilu Dzelzīti, Ogres novada domes deputātu (NA), Atzinības krusta kavalieri; Artu Ozoliņu, pašvaldības personāla daļas vadītāju, darbinieku koplīguma pārstāvi; Kristīnu Apini, pašvaldības Dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāju (darbinieku ieteikums); Sanitu Jesikenu, pašvaldības centralizētās grāmatvedības grāmatvedi (darbinieku ieteikums); Vitoldu Mihalovski, fotokluba “Ogre” vadītāju, Viestura ordeņa kavalieri un Ogres goda pilsoni (sabiedrības pārstāvis); Elmāru Pļaviņu, NBS kapelānu, Viestura ordeņa kavalieri (sabiedrības pārstāvis).

 

Māris Siliņš gan iebilda pret ētikas kodeksā iekļauto prasību, ka ar profesionālo darbību saistītos publiskos izteikumos darbinieks pauž pašvaldības viedokli. Paužot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, darbinieks iespēju robežās saskaņo to ar pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļu.  „Tāpēc es esmu deputāts, lai mans viedoklis daudzos jautājumos atšķirtos,” norāda M.Siliņš. Neizpratni par šādu prasību pauda arī deputāts Dainis Širovs. Viņš norādīja, ka ētikas kodeksā ietvertas vispārzināmas uzvedības normas un un apstiprināja šāda kodeksa apstiprināšanas lietderību. „Tas drīzāk varētu attiekties uz izpildvaru, nevis deputātiem,” uzskata D.Širovs, bet M.Siliņš rosina izstrādāt divus ētikas kodeksus – vienu deputātiem un citu – pašvaldības darbiniekiem. Deputāte I.Tamane norādīja, ka iepazinusies ar vairāk kā 6 pašvaldības ētikas kodeksiem un visaugstāk vērtē Valmieras pašvaldības ētikas kodeksu. „Man šķiet, ka te vairāk jārunā par ētikas principiem, kas saistīti ar profesionālo kompetenci,” viņa norādīja, ka ētikas kodeksam vajadzētu uzlabot pašvaldības darbinieku savstarpējās attiecības. Viņa arī iebilda pret Ogres novada pašvaldības ētikas kodeksa projektā ietverto prasību Ētikas komisijas lēmumus publicēt pašvaldības mājaslapā internetā un pašvaldības laikrakstā.

 

Sakaņā ar ētikas kodeksa projektu, pašvaldības darbinieks atturas publiski paust tādu viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar pašvaldības darbības mērķiem. Publiski paužot atšķirīgu nostāju kādā jautājumā, personiskais viedoklis ir stingri un nepārprotami nošķirams no pašvaldības oficiālā viedokļa.

 

Deputāts Egils Helmanis rosināja sagatavoto ētikas kodeksu pārstrādāt, bet domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs atgādināja aicinājumu deputātiem iesūtīt savus priekšlikumus ētikas kodeksam. Deputātišodien  lēmuši pagaidām atlikt jautājuma izskatīšanu par pašvaldības ētikas kodeksu.