Ar Ikšķiles lauku teritorijā esošās z/s „Cucuļi” saimnieka Nikolaja Prokofjeva atsaucību izstādes atklāšanā aktīvi iesaistījās zirgi, uz kuriem jātnieces, dodoties cauri pilsētai, turēja plakātu, aicinot doties uz muzeju. Līdz ar zirgiem cauri Ogrei devās arī izstādes īpašais runas vīrs - ziņotājs, stāstot par izstādi un dalot informatīvus materiālus.

 

Garāmgājējos staltie zirgi raisīja lielu interesi – cilvēki vēlējas nofotografēties, apmīļot un pabarot zirgus. Nonākot līdz muzejam, zirdziņus spēcināja muzeja direktores Ivetas Ruskules sarūpēta maizīte. Pulcējoties muzejā, apmeklētājus izklaidēja akordeoniste Tonija un pie bufetes ikviens varēja stiprināties ar uzkodām un dzērieniem. Un tad arī sekoja pati izstādes atklāšana.

 

Izstādes nosaukums „Pilna bufete ar zirgu uzraudzību” ir gana neikdienišķs mūsdienām, toties itin bieži sastopams uz 20. gadsimta pirmajā pusē izdotajām afišām. Izstādes tēma - „Ogres novads 1920.-40. gadu afišās”.

 

Muzeja direktore I.Ruskule norādīja, ka šī izstāde patiešām ir pirmizrāde – pirmizrāde vēsturiskajām afišām, kas pagājušajā gadā ir kļuvušas par muzeja kolekcijas sastāvdaļu: „Šī ir vēsturiska kolekcija, jo, lasot šīs afišas, varam uzzināt, kas ir noticis kultūrā, sportā un sadzīvē Ogrē un tās apkārtnē pirms 2. Pasaules kara. Lasot pasākumu programmas, no to plašā piedāvājuma kultūras darbinieki šodien varētu smelt daudzas labas idejas.”

 

Tā, piemēram, 1922. gada 20.janvārī Suntažos rīkots „Liels mākslas un sporta vakars ar vēl nebijušu nepārspējamu programmu”. Pasākuma dalībniekus sagaidīja vispasaules atrakcija „nāves brauciens” no balkona uz skatuves, ko izpilda Renē kundze, uzstājās salona akrobāti, „7gadus vecs brīnuma bērns bez kauliem – ļoti interesants un aizgrābjošs skats”, tāpat tika solītas „maskaviešu dejas”, „romiešu gladiatori” un „matrožu deja”.

 

Direktore atzina, ka mūsdienās afišas vērtība vairs nav tik liela, jo tolaik afišas bijis rūpīgs māksliniecisks darbs - nebija iespējams strādāt ar maketēšanas programmām vai datorā izvēlēties skaistāko fontu. Runājot par izstādes nosaukumu, I.Ruskule skaidroja, ka zirgu uzraudzība 20. gs. 20. gados bija ieraksts, klasisks serviss, kas pasākumu apmeklētājiem tika piedāvāts, tāpat bija arī bufete ar uzkodām. Un labākais veids, kā informēt iedzīvotājus, bija vai nu afiša vai vietējais laikraksts.

 

Par iniciatīvu afišas iegādāties un rīkot šādu izstādi direktore pateicās muzeja speciālistam, vēsturniekam Arno Smiltniekam. A.Smiltnieks atzina, ka šāda izstāde Latvijā tiek rīkota pirmo reizi, iepriekš ir bijušas dažādas plakātu izstādes, kurās gan vairāk vērtēta to mākslinieciskā vērtība. Muzeja vēsturnieks atzina, ka no plakātiem ir gūstama liela informācija – gan burtu šrifti, gan mākslas un informācijas valoda, tāpat var uzzināt par dažādām biedrībām un sabiedriskajām organizācijām, kas darbojušās Ogrē un apkaimē, par tipogrāfijām, kur afišas iespiestas. Tieši no informācijas plakātā muzeja speciālisti uzzinājuši, ka Kūrmājā ne tikai varēja iegādāties vēžus, bet tur rīkoti pat īpaši vēžu ēšanas vakari. Tāpat muzeja kolekcijā nonācis unikāls plakāts par pirmajiem Dziesmu svētkiem – Dziesmu dienu Ogrē 1924. gada augustā. (Sīkāk par afišas vēsturi A.Smiltnieka sagatavotajā informācijā teksta pielikumā.)

 

Izstādē apskatāmas ne tikai afišas, bet arī fotogrāfijas no notikumiem Ogrē un tās apkaimē no 1920. līdz 1940. gadam.

 

Unikālās afišas Ogres Vēstures un mākslas muzejā varēs apskatīt līdz par 29. martam.