Komentāri (47)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, virkne Ogres novada domes deputātu aktīvi pievērsušies dažādu iesniegumu un pieprasījumu rakstīšanai, ultimātu uzstādīšanai un kontrolējošo institūciju “uzsūtīšanai” politiskajiem konkurentiem un citādi draudošiem spēkiem. Notikusi arī virkne amatpersonu nomaiņas mēģinājumu.

“Ogres fakti” jau ziņojuši par deputātu pieprasījumu sakarā ar Sietiņu ielas izbūvi. Pieprasījums iesniegts arī par Patriotiskās audzināšanas skolu un Ogres autoostu. Aprīlī pārbaude “uzsūtīta” ar deputātu Pēteri Dimantu saistītajai viesu mājai, nekādi pārkāpumi gan neesot atklāti.

Februārī neveiksmīga izrādījās nu jau bijušā deputāta Arvja Auziņa iecere nomainīt Ogres kultūras centra direktori, toties politiskā spiediena rezultātā februāra beigās amatu pamet bijušais pašvaldības policijas priekšnieks Māris Preimanis. Pēc “Ogres faktu” rīcībā esošās neoficiālās informācijas, arī šāgada pilsētas budžeta apstiprināšana notikusi pēc vairāku ultimātu izpildes – tajā skaitā finansējuma “noņemšanas” Ogres televīzijai. Kopējās Ogres novada budžeta apjoms salīdzinot ar pagājušo gadu gan nav sarucis, tieši pretēji – izdevumu daļa palielināta par vairāk nekā 10%.

Politiskajam teātrim turpinoties, marta nogalē deputāts Ludvigs Tribockis (JL) nāk klajā ar ultimātu pilsētas mēram Edvīnam Bartkevičam un p/a "Mālkalne" direktoram Aigaram Rozei, pieprasot iejaukties privātas struktūras SIA “Televideotīkli” cenu un attīstības politikā. Pretējā gadījumā prasīta abu amaptersonu atkāpšanās, neskatoties uz to, ka pašvaldībai nav iespējas šādi ietekmēt privātu struktūru. Tas gan Jaunā laika deputātam netraucē jau aprīļa sākumā nākt klajā ar ierosinājumu samazināt pašvaldības darbinieku algas un deputātu skaitu, piemirstot, ka deputātu skaitu pašvaldībā regulē nevis pilsētas mērs vai pašvaldības deputāti, bet likumdošana.

Pēc deputātu rakstītajiem iesniegumiem intensīvas pārbaudes Ogrē sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. KNAB sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas pārstāve Ilze Leimane skaidro, ka “tādas tendences ir bijušas, ka pirms vēlēšanām ir aktīvāka rosība, kad vairāk sūta informāciju.” KNABam nav izvēles – ja juridiski korekti sastādīts iesniegums saņemts, pārbaude ir jāveic. Pārbaudes fakts pats par sevi gan nenozīmē, ka noticis pārkāpums.

KNAB pārstāvji skaidro, ka pēc pārkāpumu konstatēšanas informācija jāpublisko. Zīmīgi, ka KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas rīcībā nav informācijas par konkrētiem Ogrē konstatētiem pārkāpumiem, bet nodaļas pārstāvis Andris Vitenburgs un norāda: “Būtu ļoti žēl, ja par iespējamiem pārkāpumiem informētu tikai priekšvēlēšanu periodā. Jo it kā godīgam pilsonim tas būtu jādara, tiklīdz kā viņš redz pamatu kādam pārkāpumam.”

“Es varu secināt tikai to, ka šīs visas aktivitātes pirms vēlēšanām strauji saasinās un palielinās, vērtējot lietas nevis pēc būtības, bet meklējot kādas neatbilstības pastāvošajai likumdošanai un noteikumiem,” atzīst Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs un skaidro, ka iespējas dažādu iesniegumu rakstīšanai ir plašas. “Šobrīd ir 89 ministru kabineta noteikumi un 28 likumi, kas attiecas uz pašvaldību un tās darbu, kurus praktiski nav iespējams izpildīt finansējuma trūkuma dēļ,” norāda pilsētas mērs, “Ja nevērtējam lēmumu ekonomisko efektivitāti, bet vienīgi precīzu procedūru ievērošanu un burts burtā liekam ķeksīti, tad nonākam pie nepārtraukta konflikta starp iedzīvotājiem un izpildvaru, tajā skaitā būvvaldi, kas pieprasa visu likuma pantu izpildi. Savukārt, ja vēlamies pilsētas attīstību, visas procedūras ievērot nav iespējams. Rodas situācija, kad politiskie oponenti var spekulēt un rakstīt pieprasījumus, pat ja uzstādītie pilsētas attīstības mērķi ir sasniegti.”

E.Bartkevičs atzīst, ka darbu Ogres domē apgrūtina politisko un ekonomisko grupējumu savstarpējās nesaskaņas. Pēc viņa domām domām jebkuram esošajam un nākošajam deputātam un politiķim nāksies uzņemties risku, pieņemot lēmumus, kas vērsti ne vien uz precīzu procedūru ievērošanu, bet uz konkrētu ekonomisko atdevi. Īrija panāca ekonomiskās attīstības “uzrāvienu” panākusi pēc tam, kad oligarhi, politiķi, administrācijas un pašpārvaldes vienojušās par kopīgu attīstības virzienu agrāko nesaskaņu vietā. “Ja Latvijā gribam dzīvot pārtikuši un nodrošināt valsts attīstību, ir jābeidz plēsties un jāsāk strādāt kopīgu mērķu labā,” norāda E.Bartkevičs.