Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ogres Valsts ģimnāzija (OVĢ) pirmo reizi izdevusi savu grāmatiņu, kurā apkopotas konkursam "Dodot divtik gūstu” iesniegtās labākās esejas.

OVĢ direktore Aina Bērce atminas, ka ideja par šādu eseju konkursa organizēšanu viņai radusies jau pirms diviem gadiem, kad skolēni tika aicināti rakstīt eseju par tēmu „Gods kalpot Latvijai”. Iesniegtas aizraujošas un patriotiskas esejas, kas atrodas skolas muzejā, bet jau šajā mācību gadā direktore nolēmusi, ka eseju konkursā iesniegtie labākie darbi jāapkopo grāmatiņā.

„Šajā mācību gada sākumā izsludināju eseju konkursu par tēmu „Dodot divtik gūstu”, kurā brīvprātīgi bija aicināti piedalīties visi skolēni no 7. līdz 12. klasei. Decembra sākumā jau biju saņēmusi ap 200 esejām – katrs otrais skolēns bija to uzrakstījis. Un decembra beigās, svētku laikā, 15 labāko darbu autori tika apbalvoti, bet darbi mācību gada beigās izdoti grāmatiņā. Esejas ilustrētas ar 30 skolēnu zīmējumiem, kurus atlasīja zīmēšanas skolotāja,” ar grāmatiņas vēsturi iepazīstina A.Bērce.

Nu grāmatiņa ar labo vēsti aizceļojusi pie vairāk kā 200 Ogres novada ģimenēm – darbu autoriem un skolas absolventiem, to plānots izmantot kā dāvanu, turklāt direktore to plāno pasniegt arī jaunievēlētajiem domes deputātiem, lai arī viņi priecātos par jaunajiem cilvēkiem un viņu darīto ņemtu par paraugu saviem darbiem.

„Grāmatiņā ir fantastiski stāsti – sākot no tā, kā jaunieši raksta par putnu barošanu aiz loga, dzīvnieku glābšanu no jūrskolas, beidzot ar vēlmi palīdzēt cilvēkam ar kustību traucējumiem un daudzi citi skaisti darbi un pārdomas,” stāsta direktore.

Šādu tradīciju direktore plāno turpināt arī nākamos gadus.

Fragmenti no esejām:
Laura Lāce: „Ja nav naudas, tad var sniegt savu cilvēcisko siltumu un vismaz iedzert tēju kopā ar kādu, kuram tā pietrūkst. Un labais dzīvē atgriezīsies. Varbūt būs mirklis, kad arī tev tiks pasniegta silta tējas tase kā uzmundrinājums grūtā brīdī.”

Adelīna Nikitenko: „Svētiem nav jābūt par vienīgajām reizēm, kad ģimenes locekļi pusdieno pie viena galda vienā laikā un dāvā viens otram mīlestību un labestību.”

Laura Rudusāne: „Kad kādam ir vajadzīga palīdzība, nav nozīmes, vai tas ir cilvēks vai dzīvnieks, nabags vai bagātais, nelaimē ir jāpalīdz! Šajā gadījumā ļoti iederīgs ir teiciens: „Ābols ir un paliek ābols – krāsai nav nozīmes.””

Silga Stabiņa: „Novēlu ikvienam vismaz reizi mūžā piedzīvot šīs sajūtas, šo sirds siltumu, izdarot jebko kāda cita labā. Mūsdienās tik ļoti daudz cilvēku ir kļuvuši augstprātīgi un egoistiski, ka kļūst žēl, skatoties uz viņiem un domājot, cik ilgi viņi tā dzīvos. Būsim labestīgi, iejūtīgi un palīdzēsim tiem, kuriem tas ir nepieciešams!”

Emīlija Una Geca: „Sniegsim viens otram tikai to labāko! Tas atver durvis jaunām izjūtām, emocijām un mīlestībai. Lai gan dzīve nav pārsieta ar sarkanu lenti, tā tomēr ir dāvana.”