Komentāri (3)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Mārtiņu krīze ievīla pa visām vīlēm. Viņš kā normāls vīrietis pelnīja ģimenei iztiku, rūpējās par sievu, vasarās brauca uz laukiem Latgalē, lai strādātu – sētu, audzētu un būvētu.

Daudzi radi un draugi Mārtiņu un sievu Ilvu uzskatīja par ideālo pāri, taču tad notika kāds lūzuma punkts un Mārtiņu sāka aizraut kas cits. Ģimene nostājās sekundārajā lomā. Mārtiņš, iespējams noskatoties, ka arī augstas amatpersonas tā izklaidējās, sāka spēlēt azartspēles. Nemanot nauda tika ieguldīta citām vajadzībām. Sieva to uzzināja tad, kad jau bija par vēlu.

Mārtiņu drīz vien arī atlaida no darba (nezin tik  - krīzes vai kā cita dēļ). Viņš sāka zagt, pārdeva savu lauku īpašumu... Mārtiņam tā patika spēlēt automātus, ka viņš pat dzert sāka mazāk. Diemžēl, Ilva to neizturēja un pameta viņu. Tagad zudis ir viss. Sieva gan stāsta, ka iespējams rīkojusies nepareizi, tā kārtīgi pirms tam neizrunājoties un pametot viņu, iespējams azartspēles viņš sāka spēlēt, domādams par to, ka ģimenei krīzes laikā vajag naudu, apzinoties to, ka viņam algu samazina un drīz viņš tiks atlaists. “Bieži zaudējot spēju nodrošināt savu ģimeni, cilvēks zaudē arī savu vīrieša mugurkaulu” stāsta Ilva.

Tagad Mārtiņš bieži sievai izsaka dažādus draudus. “Es baidos” saka Ilva, taču atgriezties vairs nespēj, lai arī viņu stipri mīlēja.

(stāstu “Ogres faktiem” stāstīja Mārtiņa sieva Ilva)