Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

2012.gada nogalē Ogres novada pašvaldība uzsāka novada ilgtermiņa plānošanas dokumenta „Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. – 2037.gadam” izstrādi.

Ilgtermiņa attīstības stratēģija ir ļoti nozīmīgs pašvaldības plānošanas dokuments un aptver visas pašvaldības darbības jomas. Sadarbībā ar Ogres novada pašvaldības speciālistiem „Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. – 2037.gadam” izstrādā SIA „NK Konsultācijas”, projekta vadītājs Gatis Pāvils.

Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē 17. janvārī bija plānots izskatīt Attīstības nodaļas sagatavoto lēmumprojektu par Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037.gadam nodošanu sabiedriskajai apspriešanai, taču, ņemot vērā izstrādātā dokumenta nepilnības, tautsaimniecības komitejas deputāti vienbalsīgi nolēma atlikt šī jautājuma izskatīšanu.

5.februārī Madlienā pulcējās Ogres novada lauku pagastu uzņēmēji, lai tikšanās laikā ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču un darba grupas speciālistiem pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar turpmāko uzņēmējdarbības attīstību pagastu teritorijā.

E.Bartkevičs aicināja katru tikšanās dalībnieku „iejusties eksperta lomā, būt gudram un vēl gudrākam, un dot savus priekšlikumus”, lai kopīgiem spēkiem Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izveidotu par labu plānošanas dokumentu.

Sanāksmē piedalījās uzņēmēji, nevalstisko organizāciju, pašvaldības administrācijas un pagastu pārvalžu vadītāji un darbinieki.

Ogres novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Rita Grāvīte prezentācijā klātesošos iepazīstināja ar vispārīgo informāciju par uzņēmējdarbības rādītājiem Ogres novadā un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi, visus uzņēmēju ierosinājumus un labojumus, kas iekļaujami stratēģijā, apkopoja Ogres būvvaldes vadītāja Maija Rinka.

Jau tikšanās sākumā Meņģeles pagasta uzņēmēju pārstāvji norādīja, ka, iepazīstoties ar jau sagatavoto dokumenta projektu, rodas iespaids, ka tā izstrādātājs laukos vispār nav bijis, un atgādināja, ka vispirms, tiekoties dažādu nozaru pārstāvjiem un speciālistiem katrā no pagastiem, būtu bijis lietderīgi izvērst diskusiju par iespējamajiem attīstības virzieniem, lai vienotos par stratēģiju, un tikai pēc tam veidot vienu kopīgu dokumentu. E. Bartkevičs apsolīja, ka stratēģijas publiskās apspriešanas laikā katrā pagastā tiks organizētas tikšanās ar dokumenta izstrādes darba grupas pārstāvjiem.

Turpmākajās uzņēmēju un darba grupas diskusijās tika aktualizētas būtiskākās lauku uzņēmējdarbības problēmas. Aktuālākā no tām – ceļu infrastruktūra, šobrīd lauku ceļi - gan valsts, gan pašvaldības - ir katastrofālā stāvoklī. Nenoliedzami, ceļu stāvoklis ietekmē uzņēmējdarbības attīstību, jo sakārtoti ceļi ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai varētu pilsētās strādājošos cilvēkus pārcelties uz dzīvi laukos. Arī sabiedriskā transporta tīkla nodrošinājums, kas šobrīd ir neapmierinošs, daļēji atkarīgs no ceļu stāvokļa.

Lauku uzņēmēju skatījumā, vairāk uzmanības jāpievērš mūžizglītības jautājumiem, būtiska problēma ir jauniešu nesagatavotība darba tirgum, jauniem cilvēkiem trūkst elementāru darba iemaņu. Jauniešiem jau pamatskolā nepieciešams mācīt ekonomikas pamatus, bet vidusskolēniem - projektu rakstīšanu un vadību, viņiem jādod iespēja līdztekus mācību procesam iegūt arī autovadītāja vai traktorista tiesības, vai apgūt citas darba tirgum nepieciešamās prasmes. Tāpat svarīga ir amatu prasmju nodošana nākamajām paaudzēm.

Tikšanās dalībnieki diskutēja arī par kooperācijas iespējām, par klasteru veidošanu, par pašvaldības iesaistīšanos un iespējamo atbalstu šajos procesos.

Izskanēja viedoklis, ka stratēģijā skaidri jānorāda, ka lauku teritorija ir vieta, kur cilvēki var dzīvot, strādāt un atpūsties arī nākotnē. Klātesošie pauda viedokli, ka tūrisma un atpūtas pakalpojumi ir joma, kas dažādo uzņēmējdarbības iespējas un pamatā dod papildu ieņēmumus kādai citai pamatnozarei. Lauku uzņēmēji uzskata, ka nebūtu pieļaujama turpmāka lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošana – tā jāsaglabā ražošanas attīstībai. Tāpat uzņēmējdarbības attīstībai lauku teritorijās ir svarīga skolu, tautas namu, bibliotēku saglabāšana.

Tikšanās dalībnieki uzsvēra, ka „Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. – 2037.gadam” nav vietas vēlējuma izteiksmei, tajā konkrēti jāparāda, kā ar esošajiem un piesaistāmajiem līdzekļiem un resursiem sasniegt vēlamo attīstību, tas ir dokuments, kurā jāparāda, ka mums ir mērķi un kā mēs šos mērķus sasniegsim.

Izskanēja aicinājums vairāk skaidrot stratēģijā lietotos terminus, domāt par to labskanīgumu un asociācijām, kuras atsevišķi termini, piemēram „lauku kopienas”, iedzīvotājos raisa.

Diskusijas laikā domes priekšsēdētājs E. Bartkevičs norādīja uz juridiskajiem šķēršļiem, kas pašlaik liedz pašvaldībai aktīvāk iesaistīties uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos un uzsvēra, cik smagi risinās sarunas ar Saeimas valdošo koalīciju par līdzekļu piešķiršanu pašvaldību un valsts autoceļu remontam un uzturēšanai.

Tikšanās izskaņā kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju Dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa klātesošos iepazīstināja ar Zemkopības, Finanšu un Labklājības ministriju kopīgi izstrādāto likumprojektu par sezonas strādnieku nodarbinātību un informēja par plānotajām izmaiņām Eiropas Savienībā, pievienotās vērtības nodokļa ietekmi uz pārtikas produktu cenām Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm, dokumentu projektiem, kuri noteiks lauku attīstību un finanšu izlietojumu laikā no 2014.-2020. gadam.

Diskusijas noslēgumā R. Grāvīte atzina, ka tikšanās bijusi ļoti vērtīga un konstruktīva un aicināja ikvienu interesentu vērsties pašvaldībā ar priekšlikumiem turpmākai novada attīstībai.