Inta Pēdiņa, "Eurocom Worldwide" pārstāve Latvijā Publicēts: 2012-10-07 09:11:00 / Izglītība
Ziņot redakcijai
Latvijā brīvpusdienas pēc 1.klases saņem tikai bērni no trūcīgām ģimenē. Katra pašvaldība pati nosaka, kurām ģimenēm šāds atbalsts būtu nepieciešams.
Gan skolotāji, gan sociālie darbinieki ir novērojuši, ka nereti „brīvēdāja” statuss vēl vairāk palielina nabadzības stigmu, ar ko nākas saskarties šiem bērniem. Otra problēma ir tā, ka daudzi skolēni, kam pienāktos brīvpusdienas, nemaz tās nesaņem, jo vecāki dažādu iemeslu dēļ nav nokārtojuši nepieciešamo dokumentāciju un pieteikuši savu bērnu brīvpusdienām. Diemžēl gadās arī tā, ka skolā ēstās siltās pusdienas bērnam ir vienīgā ēdienreize tajā dienā...
Somijā (kopš 1948. g.) un Zviedrijā (kopš 1997.g.) brīvpusdienas ir pieejamas pilnīgi visiem skolēniem no pirmās līdz pēdējai pamatskolas klasei, jo ēdināšana tāpat kā grāmatas un citi mācību līdzekļi tiek uzskatīta par neatņemamu bezmaksas pamatskolas izglītības sastāvdaļu. Valsts finansējums nonāk pašvaldību kasē atbilstoši skolēnu skaitam, bet pēc tam jau skolu direktoru rīcībā, kas attiecīgi norēķinās ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kopš 2002. gada Igaunijā valsts kompensē pusdienas ap 1 EUR dienā visiem sākumskolas skolēniem, bet kopš 2006. gada – visiem pamatskolas skolēniem. Ja ar valsts naudu tomēr nepietiek, papildu līdzekļi nāk no pašvaldības, lai vecākiem tomēr nekas nebūtu jāpiemaksā. Valsts atbalsts bērnu ēdināšanā ir gan ilgtermiņa ieguldījums bērnu veselībā, gan iespēja visiem bērniem vienlīdzīgi vismaz vienreiz dienā ēst siltas pusdienas, neizjūtot kaunu par to, ka vecāki nav spējuši par tām samaksāt. |