Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šābrīža diskusijā par Satversmes garantētās bezmaksas pamata un vidējās izglītības apguvi nepieciešams definēt, kas tad īsti ir „bezmaksas izglītība”, pārliecināta Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente, Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane.

Prasība formulēt, kas ir „bezmaksas izglītība,” bijusi pirmā, ko Roberts Ķīlis saņēmis no LIVAs neilgi pēc stāšanās izglītības ministra amatā. Tomēr joprojām šo jēdzienu skola, sabiedrība un deputāti izprot atšķirīgi. „Mēs, protams, domāsim, kā pasargāt savus direktorus,” sola LIVA prezidente. Tieši direktori un skolas šobrīd saņem galvenos pārmetumus, atsevišķos gadījumos arī administratīvos sodus, par bezmaksas izglītības nenodrošināšanu pilnā apmērā. Tikmēr skolas var rīkoties tikai ar tiem līdzekļiem, kurus tām piesķīrusi valsts vai pašvaldība.

„Šajā gadā valsts mācību literatūras iegādei uz vienu bērnu piešķīrusi Ls 1.98, pagājušajā gadā tie bija 72 santīmi, bet vēl gadu iepriekš – 69 santīmi. Par šādu finansējumu nevar nopirkt pat vienu grāmatu uz bērnu. Papildus līdzekļus savu iespēju robežās piešķir pašvaldība, Ogres novadā piemaksājot Ls 4.90 uz bērnu. Katra pašvaldība rūpējas, lai būtu samaksāti skolas komunālie maksājumi, nodrošināta skolas ēkas uzturēšana,” stāsta I.Tamane. Vienlaikus joprojām nav definēts, vai pie izglītības programmas apguvei nepieciešamajiem mācību līdzekļiem pieskaitāmas arī olas un milti mājturības nodarbībās, futbola bumbas fiziskās kultūras nodarbībās, un tā tālāk. Vairāki skolu direktori lūguši nodrošināt pilnu finansējumu visu kvalitatīvai mācību vielas apgūšanai nepieciešamo līdzekļu iegādei, taču bez rezultāta.

2001.gada MK noteikumi Nr.97 nosaka, ka valsts atbild par mācību līdzekļu izdošanu un iegādi. „Manuprāt, valstij ir jāuzņemas lielāka atbildība par to, kāda ir mācību literatūra, kāda ir tās atbilstība, vai mācību grāmatas atbilst standartam. No vienas puses tas tiek nodrošināts, taču bieži vien grāmatās trūkst kvalitatīvu uzdevumu, vingrinājumu bāzes. Bieži vien šo mācību grāmatu nevar izmantot bez darba burtnīcām, īpaši svešvalodās,” tā I.Tamane, piebilstot, ka trūkst vienotas izpratnes arī attiecībā pret digitālajiem mācību līdzekļiem.

Tiesībsargs norādījis, ka bērniem valstī netiek nodrošinātas vienādas tiesības uz izglītību. Tam I.Tamane piekrīt, arī šoreiz norādot uz valsts atbildību. „Kad tika īstenots Eiropas struktūrfondu projekts „Kvalitatīvai dabaszinību apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” un bija skolas, kas konkursa kārtībā iekārtoja jaunus dabaszinību kabinetus, un arī tādas, kas konkursa finansējumu šim mērķim neieguva. Nevar salīdzināt skolu, kurā ir iekārtots moderns dabaszinību kabinets un skolu, kurā tāda nav. Pamatskolas šajā konkursā nevarēja piedalīties vispār. Tātad vienlīdzīgas tiesības nav nodrošinātas,” skaidro LIVA prezidente. Turklāt 2008.gadā stājās spēkā jaunais vidusskolas standarts ar ievērojamām prasībām dažādu mācību priekšmetu, tostarp ķīmijas, fizikas un bioloģijas apguvē, taču vēl līdz šim nav aprēķināts, cik izmaksā šo prasību īstenošana.