Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ceturtdien desmitiem uzņēmēju pulcējās Ogres novada uzņēmēju dienā 2011, kas norisinājās SIA “Ogres prestižs” telpās Mednieku ielā.

Atklājot pasākumu, pašvaldības vadītājs Edvīns Bartkevičs pateicās visiem nodokļu maksātājiem, pateicoties kuriem kopīgi pārdzīvots krīzes smagums. Viņaprāt uzņēmējdarbības videi novadā būtu jākļūst vēl aktīvākai - vismaz tādai, kāda tā Ogrē bijusi pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad uz tālaika iedzīvotāju skaitu bija reģisrēts rekordaugsts uzņēmumu skaits. "Mēs savam birokrātiskam aparātam cenšamies radīt uzstādījumu, ka uzņēmējs ir tas, kas maksā nodokļus, par ko amatpersonām, savukārt, tiek maksātas algas," norādīja E.Bartkevičs, gan atzīstot, ka pašvaldības darbu uzņēmējdarbības atbalsta jomā nereti apgrūtina valsts radītie normatīvie akti.

Uzņēmējdarbības attīstības komisijas vadītājs Egils Dzelzītis norādīja, ka viņa vadītā komisija ir starpposms starp uzņēmējiem un pašvaldību. Ja sākotnēji uzņēmējdarbības komisija vairāk darbojusies kā slēgta struktūra, tad šobrīd tās darbā var piedalīties katrs interesents. Kā simbolisku sasniegumu E.Dzelzītis minēja novada dāvanu groza “Ražots Ogres novadā” izveidošanu, kas ļauj novadu prezentēt ar noteiktu te ražotu produktu kopumu. “Uzņēmējdarbība ir radošs darbs, ko ne katrs ir spējīgs veikt, jo uzņēmējs riskē ar savu laiku un resursiem, uzņemoties atbildību,” atzina E.Dzelzītis.

Savukārt Ogres novada attīstības komisijas vadītāja Jana Briede uzņēmējus iepazīstināja ar Ogres ekonomikas / tautsaimniecības analīzi. Bezdarnieku skaits, kas ekonomiskās krīzes iespaidā savu maksimumu Ogres novadā sasniedzis 2010.gada 1.janvārī, kad kopumā bija reģistrēti 2870 bezdarbnieki, pakāpeniski sarūk. Šā gada 1.jūlijā novadā reģistrēti vairs tikai 1864 bezdarbnieki, no kuriem absolūtais vairākums - 1101 bija sievietes, kā arī 206 jaunieši vecumā no 15-24 gadiem un 132 invalīdi. Šī gada sākumā bezdarba līmenis Ogres novadā sastādīja 10.5% un bija lielāks nekā Siguldas novadā (10.4%), Salaspils novadā (10.4%), Lielvārdes novadā (10.4%) un Ikšķiles novadā (6.9%).

Kopš pagājušā gada būtiski samazinājies vidējais darba algu līmenis pašvaldības struktūrās, strauji tuvojoties darba samaksai privātajā sektorā, kur tas svārstās 350-360 latu robežās. Tiesa gan, darba samaksa Ogres novada privātās un pašvaldību struktūrās apmēram par 150 latiem atpaliek no vidējās darba samaksas Ikšķiles novadā.

Savukārt, vērtējot šobrīd vērojamās tendences, RISEBA pārstāvis Aigars Ceplītis norādīja, ka attīstību nevar veidot, vienīgi balstoties uz dažādu ES fondu līdzekļiem. “Mēs nezinām, kurā brīdī tos dabūsim, turklāt to izmaksa var aizkavēties, aizkavējot nepieciešamos iepirkumus un attīstību,” norāda A.Ceplītis, aicinot attīstību balstīt uz sadarbību starp uzņēmējiem un jaunajām tehnoloģijām. Ārvalstu jaunieši, kas sadarbībā ar RISEBA pētīja biznesa iespējas Ogrē, kā vienu no idejām ierosinājuši zinātņu un tehnoloģiju interaktīvā muzeja izveidi, kas funkcionētu gan kā pētniecības, gan izklaides centrs. Tas būtu vienīgais šāda veida centrs Baltijas valstī, kas veicinātu gan pilsētas tūrisma, gan citu uzņēmējdarbības jomu attīstību. Kā cita iespēja minēta Ogres kā datorspēļu un aplikāciju attīstības centrs jeb “mazā silikona ieleja”. Savukārt pašvaldība varētu stimulēt jauno biznesu attīstību, piešķirot dažādus atvieglojumus vai projektu piemaksas jaunajiem uzņēmējiem.

Uzklausīti arī divu Ogres novada uzņēmēju – SIA “Prometāls” un “Mūsmāju dārzeņi” veiksmes stāsti un aizvadītajā krīzē gūtas atziņas. SIA “Prometāls”, kas “treknajos” gados piedzīvoja strauju attīstību, krīzes gados vairs nespēja pildīt savas saistības. Uzņēmuma darbību saglabāt palīdzējusi pašu drosme un izdoma, kā arī “šķirbiņas likumā” un spēja “rīkoties savādāk”. Problēmas atrisinātas, uzņēmuma aktīvus pārņemot uz citu juridisko vienību un, par spīti daudzu klientu un darbinieku neticībai, atgriežoties uz attīstības ceļa. Savukārt “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa atzina, ka par spīti krīzei uzņēmums turpinājis izaugsmi un no 1,56 miljoniem latu 2008.gadā sasniedzis 3,2 miljonus latu apgrozījumu šogad, izpildot ievērojamus - gan pašmāju, gan ārvalstu - pasūtījumus.

Uzņēmēju dienas oficiālās daļas noslēgumā apbalvoti Ogres novada labākie uzņēmēji. Nominācijā “Apgrozījuma līderis Ogres pilsētā” balvu saņēma SIA "Fazer Maiznīca", kas sasniegusi apgrozījumu virs 10 miljoniem latu. Savukārt novada lauku teritorijā apgrozījuma līderis ir "Mūsmāju dārzeņi". Par "Inovatoru Exporta čempionu” atzīts SIA "OsCar", "Lielāko eksprotētāju" - SIA "TM Baltic", “Lielāko darba devēju” - SIA "Ogres trikotāža", “Lielāko investoru Ogres pilsētā” - SIA "Malevs", “Veiksmīgāko mājražotāju” -  SIA "Mājas vīni", “Lielāko investoru Ogres lauku teritorijā” - SIA "Tilbe Agro", bet lielāko “Labdari” - SIA "Ogres prestižs".