Komentāri (14)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

„Ogres fakti” jau rakstīja, ka aizvadītās ceturtdienas deputātu diskusiju laikā par 10 dzīvokļu iegādi Draudzības ielā, deputāts Pēteris Dimants ierosināja iegādāties visu daudzdzīvokļu māju kopumā, norādot, ka tik izdevīgi nosacījumi Ogres novada domei vairs nebūs pieejami.

Deputāts nācis ar iniciatīvu skaidrot savu viedokli, atbildot uz portāla uzdotajiem jautājumiem.

- Vai jūsuprāt domes vēlme iegādāties 10 dzīvokļus par 867 latiem kvadrātmetrā ar nomaksas procentu likmi 9,38% gadā, ir saimniecisks?

- Pirmkārt ir jāatbild uz jautājumu vai pašvaldībai ir vai nav nepieciešams palielināt savu dzīvojamo fondu? Es uzskatu, ka dzīvojamais fonds ir jāpalielina. Cits jautājums – kurā brīdī mēs to darām? No vienas puses šis brīdis ir izdevīgs domei, jo ņemot vērā slikto situāciju būvniecības jomā, uzņēmēji ir spiesti piekāpties noteikumiem, kurus pie normāliem tirgus apstākļiem viņi nekad nepieņemtu. 10 gadu nomaksa ir vissliktākais variants, ja mērķis ir pelnīt naudu, nevis to iesaldēt. No otras puses labāk ir saņemt garantētus ienākumus 10 gadu laikā.

- Vai var saukt par „iesaldētu naudu” to, kura nes 9,38% ienākumu gadā?

- Jā, tā ir iesaldēta. Jo aizņemties naudu uzņēmējam maksā vairāk kā desmit procentus. Otrkārt inflācija diez vai tuvākajā laikā kritīsies zem 10 procentiem? Treškārt uzņēmējam jārēķinās ar naudas vērtības samazināšanās risku, no kura nākotnē neviens nav pasargāts. Rezultātā viņš var zaudēt 30 – 40 procentu no ieguldītajiem līdzekļiem.

- Kāpēc tad uzņēmējs piekrīt šādiem dzīvokļu pārdošanas nosacījumiem?

- Viņš ir spiests to darīt. Jo nav jau citas izejas. Nekustamo īpašumu tirgus šobrīd piedzīvo krīzi.

- Vai var rīkoties arī citādi?

- Es kā uzņēmējs, kurš ir arī konsultants kompānijā, kura nodarbojas ar būvniecību un kurai pieder daudzdzīvokļu māja, viennozīmīgi šos dzīvokļus iznomātu, jo pieprasījums pēc dzīvokļu nomas šobrīd ir pietiekami liels. Tas ir audzis, jo daudzi cilvēki nespēj saņemt kredītus, vai arī, nespējot tos samaksāt kredītu, spiesti aiziet no iegādātajiem īpašumiem. Otrkārt ir jūtama cilvēku plūsma no Rīgas, kuri meklē dzīvošanas iespējas reģionos.

- Kādā ziņā iznomāt ir izdevīgāk?

- Pēc maniem aprēķiniem dzīvokļu iznomāšana atmaksājas 7 – 10 gados. Protams, šajā laikā ir jāstrādā ar nomniekiem, ir ļaunprātīgie nemaksātāji, māja ir jāapsaimnieko. Tā ir tā smagā nasta, kas uzņēmējam jānes, iespējams, ciešot zaudējumus. Taču, ja dzīvokļi ir iznomāti, tad pēc nomas termiņa beigām uzņēmējs tos var arī pārdot. Finālā viņš pat mazliet iegūtu. Taču, ņemot vērā ekonomisko situāciju un to, ka nav zināms vai atlabšana būs tik ātra un vai tā būs vispār, uzņēmējs var risku samazināt, šobrīd pārdodot dzīvokļus pašvaldībai ar pēcapmaksu. Izskatās, ka uzņēmējs ir sapratis, ka nenopelnīs, un ir gatavs iziet no spēles ar minimālu risku, toties ar ļoti labu garantiju uz desmit gadiem. Jo pie normāliem apstākļiem ir jārēķina, ka naudai gadā jāpelna vismaz 15 procenti.

- Tajā pašā laikā „Dienvidu celtnieka” mājā Draudzības ielā ir vairāki desmiti dzīvokļu. Uzņēmējam paliek iespēja pārējos dzīvokļus iznomāt un tikai daļu no tiem nodot pašvaldībai par attiecīgām garantijām.

- Es uzskatu, ka dome ir ieguvēja tikai tad, ja dzīvokļi paliek tās īpašumā. Cits jautājums – kurā brīdī mēs tos varam nopirkt un vai mums tam pietiek naudas? Uzskatu, ka dzīvokļi ir vajadzīgi. Cits jautājums ir par cenu un dzīvojamo platību. Jo, būsim reāli, vienīgā kandidāta piedāvātie dzīvokļi netika būvēti skolotājiem un es tos neuzskatu par īpaši ekonomiskiem dzīvokļiem. Tiem ir pietiekami liela dzīvojamā platība, nav arī taupīts uz apdari un tas nav tas lētākais. Varbūt, mēs varam ar uzņēmēju vienoties, ka mēs šos dzīvokļus nomājam ar izpirkuma tiesībām. Taču no uzņēmēja viedokļa būtu muļķīgi tam piekrist un viņš drīzāk atteiksies.

- Vai, pieņemot lēmumu skolotājiem iegādāties visaugstākās kvalitātes dzīvokļus, dome nerīkos dzīres mēra laikā? Vai nebūtu prātīgāk pirkt vecajā fondā, par to pašu naudu iegādājoties lielāku dzīvokļu skaitu?

- Šis jautājums nav viennozīmīgs. Tas ir smags, jo ir plusi un ir mīnusi. Plusi ir tādi, ka, ja pašvaldība šos dzīvokļus izpērk, tad mēs neapgrūtinām savu kredītportfeli un šo naudu varam izlietot, piemēram, bērnudārziem, skolām. Jo mūsu resursi ir ierobežoti. Otrkārt, es redzu, ka tuvāko 5 – 6 gadu laikā, kamēr atlabst ekonomika, mums nebūs iespēja izveidot savu dzīvojamo fondu. Treškārt, mums ir atliktais maksājums uz 10 gadiem. Arī uz procentu likmi – 9,38 procentiem – var skatīties divējādi. No vienas puses, ja pašvaldība aizņemas naudu bankā, tad likme ir mazāka. Savukārt, ja pašvaldība gribētu būvēt mājas, tad nekad nevarētu saņemt zemāku procentu likmi par šo.

- Vai tad pašvaldība nevar iegādāties dzīvokļus vecajā fondā, ņemot kredītu ar daudz zemāku procentu likmi?

- Jautājums ir vai to atļauj kredītportfelis. Es dotu priekšroku iegādei ar atlikto maksājumu, kā šobrīd, nevis pērkot uzreiz. Tad ik gadu šim mērķim jātērē mazāk un paliek vairāk naudas citām pilsētai svarīgām lietām. Turklāt, mums nevajag apgrūtināt savu zemi, uz kuras varam būvēt bērnudārzus, skolas.

- Kādi, jūsuprāt, ir šī darījuma mīnusi?

- ASV pie jebkura projekta tiek rēķināts, cik liels cilvēku skaits gūs labumu no iztērētās naudas summas. Šajā gadījumā, ja mēs iztērējam vairāk nekā 800 tūkstošus latu, uz desmit ģimenēm tā ir ļoti liela summa. Protams, skolotāji ir vajadzīgi un viņus ir jāmotivē strādāt Ogres novada skolās. Cits jautājums – cik liela motivācija tam ir nepieciešama? Jo šis ir smags laiks. Varbūt, ka motivācija dažiem ir, ka vispār ir kur dzīvot. Citam motivācija ir labi izremontēts sanmezgls. Citam – jauns televizors un dzīvoklis ar labu akustiku. Svarīgi apzināties, cik daudz pašvaldība var atļauties tērēt motivēšanai. Tas ir arī jautājums, ko es noteikti uzdošu nākamajā domes sēdē – vai šos dzīvokļus nav iespējams pārdalīt, lielākajos izmitinot pa divām ģimenēm. Otrkārt, vai ir iespējams taisīt jaunu iepirkumu ar samazinātu cenu. Daļa no šobrīd iegādei paredzētajiem dzīvokļiem ir diezgan plaši. Man šķiet, ka skolotājiem optimāls risinājums būtu divistabu dzīvokļi. Būs jāatbild – vai mums vajag, par kādu cenu un kādus dzīvokļus?

- Vai nebūt prātīgāk par dzīvokļu iegādei paredzēto summu, kas ir vairāk nekā 6000 latu mēnesī, izveidot Skolotāju dzīvojamās platības nodrošināšanas fondu? Tas varētu garantēt noteiktu nepieciešamo līdzfinansējumu, ļaujot skolotājiem pašiem izvēlēties kur dzīvot un vajadzības gadījumā pašiem piemaksājot? Šādā veidā ar dzīvojamo platību varētu nodrošināt vairākus desmitus skolotāju.

- Jautājums ir precīzs un pareizs. Un patiesībā te būtu jādzird atbilde no pašiem skolotājiem, potenciālajiem šo dzīvokļu iemītniekiem. Mēs vēl neesam runājuši par tik svarīgu lietu kā komunālajie maksājumi. Kas tos maksās? Ja tas būs jādara pašiem skolotājiem, tad diez vai viņi būs gatavi maksāt par dzīvokļiem ar 60 - 80 kvadrātmetru platību. Jāņem vērā, ka komunālie maksājumi par trīsistabu dzīvokli ar platību 69 kvadrātmetri Ausekļa prospektā sastāda 100 latus mēnesī. Arī jaunajos dzīvokļos summa būs tuva simts latiem. Vai skolotāji spēs veikt šos maksājumus? Ja to dara pašvaldība, tad jārēķinās, ka izmaksas būs lielas. Līdz rūpīgi jāizvērtē vai tiešām nepieciešama tik lielu dzīvokļu iegāde. Ja to darīs pašvaldība, tad tas būs uz iedzīvotāju rēķina.

- Šobrīd pirkšanai piedāvātie dzīvokļi Draudzības ielā neatrodas nevienas izglītības iestādes tuvumā. Vai nebūtu labāk dzīvokļu atrašanās vietu izvēlēties izejot no reālajām vajadzībām – kur strādā skolotājs, piemēram, pērkot Mālkalnes prospektā, ja skolotājs strādā Jaunogres vidusskolā.

- Pirmkārt es neatzīstu dzīvokļu pirkšanu vecajā fondā, jo pēc banku vērtējuma šīm mājām ir jākalpo vēl no 20 – 30 gadiem. Līdz ar to vecajā fondā dzīvokļus varētu pirkt par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. Jautājums ir par to vai pirkt vienu jaunu, vai divus vecus dzīvokļus. Un ja tie kalpo vēl 20 – 30 gadus, tad ļoti labi. No otras puses man patīk tas, ka mēs pašvaldības dzīvokļus koncentrējam vienā vietā, kas Ausekļa vai Mālkalnes prospektā nav iespējams. Protams, ka Pārogre nav centrs, bet tā nav slikta vieta, bet ņemot vērā, ka nākotnē tur plānots bērnudārzs, ir iespēja veikt apmaiņu, Draudzības ielā izmitinot tos, kas strādās jaunajā bērnudārzā.

- Taču sakarā ar krīzi nav zināms, kad un vai vispār šis bērnudārzs tiks uzbūvēts.

- Jā, šo jautājumu, diemžēl, jāatliek, jo naudas, vismaz pagaidām, nebūs.

- Vai nav tā, ka krīzes situācijā ir jādomā kā izdzīvot šobrīd un kā šobrīd garantēt dzīvojamo platību maksimālam skolotāju skaitam, nevis tērēt lielu naudu dārgiem dzīvokļiem, ar perspektīvu, ka blakus tiem kaut kad varētu atrasties bērnudārzs?

- Es baidos, ka šādu noteikumu domei vairs nekad nebūs, tie iespējami tikai krīzes laikā. Ļoti žēl, ka mums nav savas naudas, ko samaksāt, tad mēs varētu runāt par vēl labāku cenu. To vai lēmums būs pareizs, parādīs laiks.

- Vai nav tā, ka pieaugoša bezdarba apstākļos, skolotāju trūkuma problēma varētu sarukt un skolotāji būtu gatavi strādāt Ogres skolās arī tad, ja par to nesaņems dārgus dzīvokļus?

- Jebkurā gadījumā mēs nonāksim pie jautājuma, ka ja skolotāji nāk uz Ogri, tad viņiem vajag kur dzīvot. Cits jautājums, kādas būs viņu prasības. Iespējams, ka tās būs ļoti minimālas – ka tikai jumts virs galvas, silts ūdens. Taču cilvēki var prasīt arī vairāk. Jautājums, ko mēs varam dot pretī? Jebkurā gadījumā mums pašvaldības dzīvojamais fonds ir jāpalielina un es esmu par to, ka mēs to darām ar jauniem dzīvokļiem, nevis vecajā fondā. Taču, ja cena vecajā fondā būtu daudz zemāka, nekā jaunajā, tad šo iespēju varētu izvērtēt. Jārēķinās gan, ka vecajā fondā būs jātērē nauda remontdarbiem. Būs lielāki komunālie maksājumi, jo ir lielāks siltuma zudums. Taču, ja kāds piedāvātu iegādāties desmit dzīvokļus par 400 latiem Mālkalnes prospektā, tad es būtu „par”, jo summa būtu divas reizes zemāka, bet tādu piedāvājumu nav bijis.

- Dzīvokļu pirkšanas projekts tika ievadīts labākos laikos. Vai šobrīd, kad arī valdība samazina budžetu daudziem tēriņiem, arī Ogres novada domei nevajadzētu izsludināt atkārtotu konkursu, taču ar daudz pieejamākām prasībām, lai apzinātu reālos piedāvājumus tirgū un izmantotu līdzekļus prātīgāk un saimnieciskāk?

- Pirmkārt maksājumu īpatsvars par dzīvokļiem nesastāda lielu procentu. Mēs nerunājam par visu dzīvokļu pirkšanu uzreiz un tagad. Tāpēc nevar likt tādā kategorijā, ka mums tam nav naudas. Mums tam tagad arī nevajag naudu, jo ir atliktais maksājums.

- Piedāvājums dzīvokļu tirgū šobrīd ir ļoti liels. Vai konkursa nolikums nebija pārāk bargs, „atstājot aiz borta”, iespējams, ļoti izdevīgus pirkuma variantus?

- Tas, ka no 19 interesentiem, kuri izņēma konkursa nolikumu, pieteicās tikai viens, man  liekas mazliet jocīgi. Citu priekšlikumu nebija, kaut gan cena bija noteikta pietiekami augsta – 900 latu. Iespējams, ka līdz šīs ceturtdienas domes sēdei jāizvērtē, kāpēc pārējie interesenti nav pieteikušies.

- Vai tas, ka tikai viens kandidāts atbilst konkursa prasībām nozīmē, ka tikai viens atbilstu arī skolotāju prasībām?

- Tas ir jautājums, uz kuru var atbildēt tikai paši skolotāji. Esmu par to, ka pērkam jaunajā fondā un dzīvokļi paliek pašvaldības īpašumā. Taču ir svarīgi, ko saka skolotāji? Var jau uzdāvināt lielu mašīnu ar lielu motoru, taču cilvēks ar zemiem ienākumiem ar to, visticamāk, nebrauks, jo nespēs to apdrošināt un apmaksāt degvielu un apkopi. Arī šie dzīvokļi ir jāapdrošina. Šobrīd piedāvātie dzīvokļi netika celti skolotājiem, bet publikai, kuras ienākumi ir augstāki, nekā vidējam slānim. Jo ne jau visi var paņemt bankā kredītu. Tāpēc būtu jādzird skolotāju viedoklis.

- Vai šobrīd nevajadzētu piebremzēt un vispirms rast atbildes no neskaidrajiem jautājumiem?

- Var piebremzēt, taču uzņēmējs var atteikties no šī piedāvājuma. Jautājumu virzījuši deputāti, kurus ievēlējuši iedzīvotāji. Mans viedoklis – mums jāpiedāvā uzņēmējam nopirkt visu māju par zemāku summu. Otrkārt, mums ir jāuzklausa cilvēki, kuri šajos dzīvokļos dzīvos. Jāatbild uz jautājumu kas veiks komunālos maksājumus, kas maksās par dzīvokļu apdrošināšanu? Es pieļauju, ka galīgā lēmuma pieņemšanu varētu atlikt uz dažām domes sēdēm, taču pilnībā iesaldēt to nevajadzētu, jo dzīvokļi skolotājiem ir vajadzīgi. Ja šīs ceturtdienas domes sēdē nesaņemšu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, tad ierosināšu jautājumu noraidīt.

- Vai tomēr nebūtu labāk par dzīvokļu iegādei paredzēto summu nevis pirkt 10 dzīvokļus, bet iznomāt 30 dzīvokļus skolotājiem, kas būtu iespējams pēc šābrīža dzīvokļu īres cenām.

- Tas būtu labāk tikai īstermiņā, bet ne ilgtermiņā, jo ilgtermiņā pašvaldībai vajag savu dzīvojamo fondu, kuru mēs varam iegūt, tikai izpērkot dzīvokļus. Protams, īstermiņā par šo pašu naudu var iznomāt 30 dzīvokļus. Par šo pašu naudu varam nopirkt arī 18 tūkstošus maizes kukuļu. Jautājums – ko mēs gribam darīt ar naudu, kuras daudzums ir ierobežots. Mēs varam palīdzēt cilvēkiem šajā laikā izdzīvot, nomaksāt komunālos maksājumus, vairāk maksāt dažādus pabalstus. Taču, ja runājam kategorijās, par kurām esam vienojušies, tad skolotājiem dzīvokļi ir vajadzīgi. Ilgtermiņā pašvaldībai būtu izdevīgāk šos dzīvokļus pirkt, īstermiņā izdevīgāk būtu nomāt.

- Pēc pusgada notiks pašvaldību vēlēšanas. Vai nav tā, ka šobrīd tiek pieņemts lēmums, kura smagumu iznesīs nākamais sasaukums? Vēl jo vairāk tādēļ, ka pirmajā posmā uzņēmējs piekritis naudu no domes neiekasēt.

- Tā nasta, ko mēs šobrīd uzliksim, nav liela. Taču lēmums ir riskants un atbildīgs, jo nākotnē var pietrūkt arī šo 6000 latu mēnesī norēķinam par dzīvokļiem. Iespējams, ka mums nebūs par ko trūcīgajiem nopirkt pārtiku. Taču atbildēt un sodīt var tikai laiks. Mana intuīcija saka, ka vajadzētu šobrīd paplašināt dzīvojamo fondu. Taču ir jautājums par kādu cenu. Šobrīd mēs varam diktēt noteikumus.

Iepriekšējā publikācija par šo tēmu.