Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ekonomiskā krīze metusi izaicinājumu Eiropas Savienības pamatvērtībām un likusi apšaubīt arī eirozonas nākotni. Vai maz Eiropas Savienība un tās pamatvērtības ir pastāvēt spējīgas? Kas ir tas, kas līdz šim paveikts, lai savestu kārtībā Eiropas Savienību, tās finanšu sistēmu? Ko un kāpēc mācīties no Igaunijas piemēra, ko eiroskeptiķi jau paguvuši salīdzināt ar iekāpšanu Titānikā un kādas ir garantijas, ka cita finanšu krīze Eiropas Savienību atkal nenoliks uz ceļiem.

Atbildes uz jautājumiem komentē speciālisti ekonomikas un finanšu jautājumos.

Ārpolitikas eksperts, deputāts Atis Lejiņš nebaidās pamatot, ka mūsu mentalitāte ir kā Sūnu ciemā: “Negribu runāt par Latviju kā Sūnu ciemu ar visu to sniegu, kas ir uzsnidzis, bet savā ziņā mūsu mentalitāte ir kļuvusi kā Sūnu ciemam piemītoša,”

“Mēs nesaprotam, ka ir lielāka pasaule, un mums nepieciešams savs enkurs šajā pasaulē – un tā ir Eiropa. Eiropā esam atgriezušies. Ja nebūtu iestājušies ES un NATO, mēs vairs nebūtu Eiropā,” LTV pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norāda A. Lejiņš, komentējot Eiropā esošo diskusija par to, vai eiro valūtai un Eiropai kā tādai ir nākotne.

Savukārt eiroskeptiķis Normunds Grostiņš pārliecināts, ka Latvijai labāk būtu klājies bez Eiropas Savienības. “Tie dalības noteikumi, kas mums toreiz tika pasniegti kā milzīgi sasniegumi, īstenībā Latvijai bija un ir ārkārtīgi neizdevīgi, jo mēs saņemam eirofondus, kas ir uz vienu cilvēku aptuveni piecas reizes mazāki nekā saņēma pēc iestāšanās Grieķija, Īrija, Portugāle,” Naudas Zīmēs skaidro N. Grostiņš.

Vairāk par Latvijas situāciju uz Eiropas kopējā fona skatiet Naudas Zīmju 6. Sērijā „Latvija Eiropas vējos.