Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņojis savu lēmumu izsludināt Maksātnespējas likuma jauno redakciju, tomēr īstas skaidrības par šī likuma darbību un sekām nav.

Speciālisti pieļauj, ka nepaies ilgs laiks, kad atkal likumā būs vajadzīgas izmaiņas. Lielākais risks likuma piemērošanā ir tas, ka vairākas normas; īpaši tās, kas attiecas uz fizisko personu bankrota procedūru, var tikt īstenotas par darījumiem, kuri noslēgti pirms likuma pieņemšanas.

Plašsaziņas līdzekļos ir lasāmi arvien jauni bēdu stāsti – kredītus paņēmušie cilvēki ir spiesti atdot bankām kredīta ķīlu – uz parāda pirktās mājas, dzīvokļus, smago tehniku un automašīnas. Lūk, sausa un vienlaikus rūgtu asaru pilna statistika! Tikai 20 procentu kredītņēmēju ar saistībām spējīgi tikt galā bez sarežģījumiem. 32 procenti maksājumus un rēķinus veic ar grūtībām, 34 procenti – ik pa laikam izjūt nopietnas problēmas, savukārt 14 – nespēj «sagrabināt» nepieciešamos naudas līdzekļus. Latvija grimst! Zīmīgi, ka mūsu tuvākie draugi – Skandināvijas bankas – trešdaļu no savas gada peļņas guvušas Baltijas valstīs. Situācija ir traģiska (aiz skaitļiem stāv izpostītas dzīves, salauzta veselība, pat nekuriene) – apmēram 40 000 mājsaimniecību draud bankrots un mājokļu zaudēšana jau tuvākā gada laikā, turklāt īpašumu atdošana bankai ir par maz, lai atbrīvotos no vajājošā kredītu sloga. Ja ķīla nesedz parāda summu, nabaga cilvēciņš turpina «bleķot» arī tad, kad mājoklis vai mašīna nonākusi bankas īpašumā.

Protams, var teikt – paši lielo kredītu ņēmēji vainīgi... Bet kā ar valsts vadītāju atbildību un banku «vieglo prātu», pa labi un kreisi izdāļājot milzīgus kredītus? Kurš cilvēks 2006.gadā varēja paredzēt pasaules (lasi – lielā mērā pašu letiņu) ekonomisko krīzi un tai sekojošo karstās zupas strēbšanu? Jaunais maksātnespējas likums izglābs daudzus nelaimē nokļuvušos, tomēr arī cietēju nebūs mazums – turpmāk bankas īpaši rūpīgi izvērtēs klienta «biezumu».