Bezdarba samazināšanos martā var skaidrot ar to, ka lielās, kolektīvās darbinieku atlaišanas uz šo brīdi ir rimušas, tomēr joprojām ir dienas, kad bezdarbnieku rindas papildina 30 un vairāk darba meklētāji.

 

«Daļa klientu, kuriem beidzies bezdarbnieka pabalsts, izvēlas nepalikt mūsu uzskaitē, jo uzskata, ka tas viņiem vairs nav nepieciešams, citi atskaitīti par pārkāpumiem, vēl citi atraduši darbu. Treknajos gados mēnesī darbā vidēji iestājās ap 80 līdz 100 cilvēki, bet šā gada martā vidēji tie bija aptuveni 200 cilvēki. Iepriekšējos mēnešus un pagājušajā gadā piereģistrēto bezdarbnieku skaits bija daudz lielāks kā to, kas noņemti no reģistrācijas, bet tagad bezdarba samazinājumu veido tas, ka sarūk jau esošo bezdarbnieku skaits pret no jauna piereģistrētājiem. Nevar izcelt kādu vienu populārāko jomu, kurā cilvēki atraduši darbu. Tās ir ļoti dažādas un radikāli atšķiras – tirdzniecība, dažādi pakalpojumi, ražošana, apsardze, darbs siltumnīcās, lauksaimniecībā. Pērn astoņi cilvēki pretendēja uz valsts atbalstu komercdarbības uzsākšanai, un trīs no tiem pabalstu arī ieguva. Biznesa plānus izvērtēja neatkarīgi eksperti. Kopumā no Latvijā iesniegtajiem 250 biznesa plāniem tikai 80 apstiprināja un, kā jau minēju, trīs no tiem Ogrē, kas nav maz. Acīm redzot, šie biznesa plāni bijuši gana perspektīvi, un veiksminiekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai piešķita maksimālā summa – 4000 latu,» stāsta I.Arāja.

 

Jautāta, kas notiek, ja cilvēks atsakās no bezdarbnieka statusa un vēlāk vēlas to atjaunot, I.Arāja skaidro, ka bezdarbnieka statusu ir iespējams atjaunot. Taču likums nosaka, ka to atkārtoti var izdarīt tikai pēc trim mēnešiem no statusa zaudēšanas brīža. Tāpēc ir nopietni jāizvērtē, atteikties vai nē, jo, būdams bezdarbnieks un uzrādot attiecīgu izziņu, cilvēks var saņemt dažādus atvieglojumus no pašvaldības, piemēram, dažādus pabalstus, pārtikas pakas utt. Bezdarbnieka statusu var iegūt arī cilvēks, kurš vispār nekad nav strādājis un kurš neatrodas darba attiecībās, kā arī nav jaunāks par 15 gadiem un nav vecāks par pensijas vecumu. Ja cilvēks ir devies pensijā uz atvieglotiem nosacījumiem vai, sasniedzis pensijas vecumu, viņš bezdarbnieks nedrīkst būt, izņemot gadījumus, ja cilvēks izvēlējies aiziet priekšlaicīgā pensijā.

 

I.Arāja stāsta, ka maijā NVA plāno uzsākt jaunu pasākumu – jauniešu darba praksi pie darba devēja. «Tā būs iespēja jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem iesaistīties darba praksē pie darba devēja, strādāt sešus līdz 12 mēnešus, attiecīgi saņemot mēnesī 120 latu lielu stipendiju. Jaunietim jābūt arpamata, vidējo vai augstāko izglītību un kopējās darba pieredzes nedrīkst būt vairāk par sešiem mēnešiem. Šis pasākums būs paredzēts tiem jauniešiem, kas nevar atrast darbu, jo viņiem nav darba pieredzes, ko bieži vien pieprasa darba devēji. Minētais pasākums tiks finansēts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un sniegs atbalstu ne tikai jauniešiem, bet nedaudz atvieglos arī darba devēju dzīvi, jo uz šobrīd realizēto 100 latu stipendiātu programmu var pieteikties tikai pašvaldības iestādes,» skaidro I.Arāja.

 

Šobrīd pašvaldības nodarbina tā saucamos simtlatniekus, izveidojot attiecīgas darba vietas. Ogres novadā strādā un 100 latu stipendiju saņem 104 cilvēki, aprīlī to skaits varētu pieaugt vēl par 34, bet tomēr joprojām ir daudz tādu, kas gaida rindā – 665. Lielvārdes novadā attiecīgi strādā 86, 12 drīzumā uzsāks darbu, bet 64 gaida rindā. Ķeguma novadā attiecīgi – 75 strādā, 47 gaida rindā, bet Ikšķiles novadā strādā 39. 27 drīzumā uzsāks darbu, bet 40 gaida, kamēr atbrīvosies darba vietas. «Rindu garums ir atkarīgs no tā, cik darba vietu spēj piedāvāt pašvaldība. Mēs varam tikai aicināt radīt vairāk šo darba vietu. Vienu brīdi bija bažas, vai pietiks līdzekļu minētajam pasākumam. Valdība šo jautājumu ir atrisinājusi, līdzekļi ir un, cerams, arī būs. Cita problēma ir tā, ka strādāt un saņemt 100 latu stipendiju var tikai sešus mēnešus. Ja minētais laiks ir beidzies, bet cilvēks darbu joprojām nav atradis, situācija ir smaga,» atzīst I.Arāja.

 

Bezdarbnieki NVA joprojām var pieteikties uz dažādiem kursiem, protams, arī šeit veidojas rindas. «Te gribu minēt arī kādu negatīvu aspektu – ir cilvēki, kas, piesakoties kursiem, neizvērtē savas iespējas un gatavību divus vai četrus mēnešus katru dienu iet uz skolu un mācīties. Kad sākam aicināt šos bezdarbniekus uz kursiem, ir ļoti skumji, ka rindā, piemēram, stāv 300 cilvēki, bet, lai nokomplektētu 12 cilvēku lielu grupu, mums ir jāapzvana 50 līdz 60 bezdarbnieki, kuri rod dažādus aizbildinājumus tam, kāpēc nevar apmeklēt kursus, uz kuriem paši pieteikušies. Daži, piesakoties kuros, vēlas zināt konkrētu datumu, kad tie sāksies. Te jāpaskaidro, ka mēs iepriekš to nevaram pateikt, jo viss atkarīgs no finansējuma, kura apjomu nākamajam mēnesim uzzinām tikai mēnesi iepriekš. Vēlētos lūgt mūsu klientus būt mazliet iecietīgākiem, jo ne vienmēr viss ir atkarīgs tikai no mūsu filiāles darbiniekiem,» skaidro I.Arāja.

 

NVA Ogres filiāles vadītāja atzīst, ka viņai ir patiess prieks par tiem, kas atraduši darbu, turklāt, neraugoties ne uz iepriekšējo darba pieredzi, atbildīgo amatu, ne arī labo izglītību šajos grūtajos laikos nebaidās strādāt arī vienkāršu darbu. «Tajā pašā laikā neliels satraukums ir par tiem, kas savulaik labi pelnījuši, strādājuši, piemēram, celtniecībā un faktiski ir bez izglītības. Šie cilvēki nespēj pieņemt to, ka varētu strādāt par mazāku atalgojumu. Šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir, un jāsaprot, ka varbūt ir vērts kādu laiku pastrādāt zemāk atalgotu darbu, vienlaikus meklējot ko piemērotāku. Tas tomēr ir labāk, kā nedarīt neko. Manuprāt, katrs darbs ir pietiekami labs, un, ja var darbu atrast, tas ir jāpieņem,» saka Ilze Arāja.