Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Oāze, kurā rast mieru, gūt prieku sev, iemest pa saujai skaistuma un prieka citu sirdī… Kur to var gūt? Protams, ka savā sētā, savā mājā mēs cenšamies radīt to oāzi, kur ir miers, skaistums un prieks par ziedu košajām acīm, par zaļo mauriņu, par sienāža nomierinošo dziesmu…

Mums, jumpraviešiem, šī oāze ir mūsu ciemats, kuru mēs jau kopš 1997.gada neatlaidīgi cenšamies darīt skaistāku. Šajā 1997.gada vasarā pirmo reizi tika rīkots konkurss „Par sakoptāko sētu, dzīvojamo māju, sabiedrisko ēku un to apkārtni”. Un tā katru gadu, soli pa solim top skaistāks un sakārtotāks pagasts, top skaistākas viensētas un atliek tikai apbrīnot cilvēku izdomu, neatlaidību savas apkārtnes iekārtošanā, jo tas ir milzīgs darbs, par kuru nemaksā naudu un darba dienas neieskaita stāžā, un pensijā agrāk arī nelaiž.

Liekas dīvaini, ka šajā dižķibeles laikā cilvēki turpina kopt savas sētas un rušinās puķu dobēs… Laikam tad, kad sāp dvēsele, un nākotnes izredzes nav skaidras, mierinājums tiek rasts skaistumā… Varbūt patiešām skaistums glābs pasauli?

Lai cik tālu cilvēks dotos pasaulē, kaut kad sirdī ielauzīsies ilgas pēc savas mazās dzimtenes, kas liks atgriezties varbūt pavisam, varbūt uz dažām stundām, varbūt tikai atmiņās savā oāzē – savā pagastā.

Mēs, jumpravieši, atceramies, kā reiz pie mums brauca komisija, kas vērtēja skaistākos un sakoptākos pagastus, atceramies to ar gandarījumu un lepnumu, jo ieguvām Vidzemes novada 1996.gada sakoptākā pagasta nosaukumu. Pa šiem gadiem Jumpravas zaļo, skaisto oāžu skaits ir vairāk nekā dubultojies, ja vajadzētu nosaukt tās viensētas, mājas un čaklo saimnieku vārdus – saraksts būtu ļoti, ļoti garš.

Gribas cerēt un aicināt Jumpravas pagasta ļaudis arī šogad pieteikties šim konkursam, lai mūsu kopīgā oāze Jumprava, kas atrodas starp Daugavpils šoseju un dzelzceļu, arī turpmāk iepriecinātu iebraucējus, radītu viņos patīkamu pārsteigumu un izbrīnu pēc nogurdinošā ceļa, bet mūsos pašos radītu vēl lielāku lepnumu, prieku un strādāt gribu.

Varbūt tieši mūsu piemērs liks sasparoties arī citām Lielvārdes novada iestādēm, viensētu un daudzdzīvokļu māju saimniekiem? Varbūt Lielvārdes novadā varētu izveidot E.Kauliņa vārdā nosauktu balvu par skaistāko sētu, apkārtni… ?

Un varbūt tā skaistuma un labestības vārdā, ko varam radīt tikai mēs, cilvēki, savā Lielvārdes novadā noslēpsim ķildas un nesaskaņas, jo nemiers posta un ārda, un tad nav ne laika, ne gribas darīt ko labu un skaistu!