Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vairāk nekā pusi no mūsu tēvu zemītes klāj meži, tāpēc gluži pašsaprotami, ka reizi pa reizei būtu jāpainteresējas par zaļo, nesavtīgo draugu, kurš mūs ne tikai baro, bet arī apskaidro, nomierina, ārstē. Kā aizvadītajā gadā dzīvoja un šalca Madlienas mežniecība?

Informē Ogres virsmežniecības mežzinis Māris Balodis: «Interesenti var iepazīties ar aizvadītā gada decembrī Ministru kabinetā pieņemtajiem grozījumiem medību noteikumos. Visas izmaiņas neuzskaitīt, bet, piemēram, grūtāki laiki pienākuši bebriem, jo šos «darbarūķus» turpmāk varēs medīt visu gadu. Nežēlastībā kritušas arī meža zosis. Izmaiņas ir medību kolektīvu pieteikšanās kārtībā – tagad līgumi tiks slēgti uz sezonu; pats kolektīvs dokumentēs medības, bet mežniecības darbinieki veiks tikai kontroli. Stingrāki kļuvuši medību drošības pasākumi. Joprojām neatrisināta problēma – līgumu slēgšana starp medniekiem un mežu īpašniekiem – lai medītu, nepieciešama vienlaidus platība (pārrāvums nedrīkst būt lielāks par 100 metriem), taču privātīpašumi nereti ir sadrumstaloti. Jāatzīmē, ka pērnajā gadā mūsu virsmežniecībā pārkāpumu nebija daudz. Zādzenes, Suntažu un Krapes pusē konstatētas dzīvnieku ķeramās cilpas, Meņģeles pagastā nelikumīgi cirsti valsts meži. Bijuši pāris negribēti pārpratumi, neuzmanot īstās robežas. Protams, ekonomiskā krīze sāpīgi skārusi arī mežiniekus. Pērn Madlienas mežniecībā darbu zaudēja četri mežsargi. Palicējiem darba kļuvis divreiz vairāk (viena mežsarga pārraudzībā iznāk 8 000 hektāri), savukārt naudiņas divreiz mazāk (uz rokas – 198 lati)... Dienesta pienākumu veikšanai tiek kompensēta degvielas iegāde. Janvārī varēja nobraukt 1000 kilometrus, bet februārī – 900. Labi, ka bargā ziema pagaidām bijusi saudzīga – krituši dzīvnieki atrasti nav. Paldies medniekiem un atsevišķu māju saimniekiem par mūsu mazāko brāļu piebarošanu. Madlienas mežniecības teritorijā (kopplatība ap 10 000 hektāru) izvietotas sešas lielās barotavas, īpaša pateicība «Galiņiem» – viņu gādātie kartupeļi, burkāni un kāposti ir lielā cieņā un vērtē.»

Mazliet statistikas

Pērn Ogres virsmežniecībā bēdīgi lemtais limits briežu govīm bija 15, nomedītas 14, briežu teļiem attiecīgi 7 un 7, pieaugušiem aļņiem 22 un 20, aļņu teļiem 10 un 10, stirnu kazām un kazlēniem 241 un 138, stirnu āžiem 173 un 123. Vēl nav apkopoti dati par mežacūkām (Madlienas mežniecības limits – 53 rukši – izpildīts jau pirms Ziemassvētkiem. Tāpat uzskaiti gaida briežu buļļi, kā arī nelimitētie faunas pārstāvji: zaķi, lapsas, jenoti, caunas un citi. 2009.gadā reģistrētas 12 nobrauktas stirnas (skaidrs, ka patiesībā krietni vairāk). Mūsu grūtajos laikos nav izslēgta malumedniecība, tomēr cilvēkiem vajadzētu padomāt, cik gaļas iespējams nopirkt veikalā... Sods par nelikumīgu stirnas nomedīšanu var sasniegt pat 1000 latu apmēru...

Citos medību laukos devušies divi lūši

Nobeigumā iederētos kāds svaigs un bezgala patiess mednieku stāsts. Atceras Māris Balodis: «Pirmais lūsis no Madlienas mežniecības mums visiem novēlēja dzīvot aizvadītajos Ziemassvētkos, bet otrs uz labākiem medību laukiem devās 2.janvārī. Notika tā – braucu pa Vērenes-Zādzenes ceļu un ievēroju pazīstamas pēdas – ceļu bija šķērsojis lielais kaķis. Uzreiz zvanīju Madlienas mednieku kolektīva vadītājam Andrim Liepiņam. Drīz jau pulcējās bisēm bruņoti vīri. Uzmanīgo zvēru izdevās ielenkt, taču, kamēr saradās papildspēki, lūsis mastu jau bija atstājis. Nācās visu sākt no jauna, gūstīšana tika turpināta, izmantojot trīs medību tornīšus. Beidzot tuvojās atrisinājums – pirmais šāvējs dzīvnieku ievainoja, bet punktu pielika Kalvis Eniņš. Trofeja šķita iespaidīga – kažokāda un īpaši galvaskauss noteikti var startēt medību trofeju izstādē. Varbūt spīd pat zelts...»