Komentāri (3)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Pensionāri un iedzīvotāji ir īpašām vajadzībām ir tā cilvēku kategorija, kurai nereti ir vislielākās veselības problēmas, taču tieši šiem ļaudīm veselības aprūpi saņemt visgrūtāk, atzīst Ogres novada sociālā dienesta sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Lana Feigina.

L.Feigina atzīst, ka šobrīd sociālā dienesta sociālās aprūpes nodaļa var sniegt palīdzību tikai tiem sirmgalvjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izvērtējot kuriem tā visvairāk ir nepieciešama. Mājas aprūpe novadā tiek nodrošināta apmēram 40 cilvēkiem, vidēji viena pensionāra aprūpei tērējot apmēram 40 latus mēnesī. Viņiem, atkarībā no veselības stāvokļa, tiek piegādātas siltās pusdienas, uzkopta māja, veikta personīgā aprūpe, ko nodrošina 3 sociālie darbinieki, 4 “simtlatnieki” - tie bezdarbnieki, kas par dažādām aktivitātēm saņem 100 latu stipendiju. Pārējiem aprūpējamiem tiek izmaksāts pabalsts aprūpei un sirmjgalvi paši norēķinās ar cilvēkiem, kuri sniedz aprūpes pakalpojumu. Būtisku atbalstu ar aprūpi sniedz Ogres kristīgās draudzes. Līdz pat 4000 latu no pašvladības budžeta katru mēnesi tiek novirzīti sirmgalvju aprūpei pansionātos. No 2008.gada ir pieejams arī invalīdu kopšanas ikmēneša pabalsts 100 latu apmērā, ko sniedz valsts un uz ko var pretendēt arī pensionāri ar nopietnām veselības problēmām. Šis pabalsts kārtojams pie ģimenes ārsta.

Sevišķi daudz sirmgalvju sociālajā dienestā vērsušies pēc pagājušajā gadā piedzīvotā pensiju samazinājuma. Tāpat palīdzība tiek meklēta, kad pārlieku pieaug parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Taču visvairāk pensionāru stāvokli saasinājusi medicīnas aprūpes sadārdzināšanās. Baidoties no lieliem rēķiniem par slimnīcas pakalpojumiem un atsevišķos gadījumos nespējot iegādāties nepieciešamās zāles, pensionāri medicīnisko palīdzību meklē daudz retāk nekā iepriekš un ir sirmjgalvji, kas nonāk sociālā dienesta redzeslokā ar ļoti smagām veselības problēmām.

Rēķins par veselības aprūpi mēdz būt tik lielas, pat pārsniedzot pensijas apmērus, ka vecie ļaudis to nespēj apmaksāt, taču daudziem no viņiem ir apziņa - rēķins ir jāapmaksā, atzīst sociālās palīdzības nodaļas darbiniece Vanda Bernharde. Turklāt šobrīd izmaksas medicīnas aprūpei no sociālā budžeta ir apturētas, jo pašvaldības prioritāte ir garantēto minimumu un dzīvokļu pabalstu izmaksas, kā arī palīdzība trūkumā nonākušām ģimenēm. Pie tam, ja iepriekšējā gadā sirmgalvju aprūpē iesaistīti arī brīvprātīgie bezdarbnieki, tad šogad šī prakse ir pātraukta, jo pēc kompetento iestāžu atzinuma esot pretrunā ar likumu.

Daudzu pensionāru pensija formāli ir augstāka par iztikas minimumu. Kaut arī ar šiem līdzekļiem nereti nav iespējams nodrošināt pensionāra pamatvajadzības, it īpaši ņemot vērā nepieciešamību pēc veselības aprūpes, sociālā dienesta iespējas palīdzēt ir ierobežotas. Turklāt arvien vairāk ģimeņu, kas palikušas bez iztikas līdzekļiem, pensionārus izņem no pansionātiem un ņem savā aprūpē, tādējādi papildinot ģimenes budžetu vismaz ar pensionāru pensiju.

Aprūpi mājās regulē pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 25/2009. Ja kāds sirmgalvis nevar uzkopt savu māju, nevar nodrošināt sev aprūpi, ja nav radinieku, kuri var palīdzēt, un ja ir maznodrošināts, pēc izvērtēšanas palīdzību var saņemt no pašvaldības. Nevienam sirmjgalvism netiek atteikta sociālā darbinieka konsultācija un izvērtēšana, cik lielā apjomā nepieciešama palīdzība, kā arī cenšamies atrast atbilstošu aprūpētāju, lai sirmjgalvim pēc iespējas būtu labs kontakts ar aprūpētāju.