“Balsošanas mašīnas” princips vairs nedarbojas. Ja tu pacel roku un tavs paraksts paliek, tad ir jābūt gatavam uzņemties atbildību par savu balsojumu.

 

Ceru, ka izdosies popularizēt SC, taču nevis ar populismu, bet gan ar paveiktajiem darbiem un sava viedokļa paušanu. Mēģināsim loģiski un adekvāti vērtēt pilsētā un novadā notiekošos procesus, aktivizēt cilvēkus un organizēt pasākumus. Tiem iedzīvotājiem, kuri varbūt ne līdz galam piekrīt SC ideoloģijai un politiskajai platformai, gribam parādīt, ka reģionālā, pašvaldības līmenī lielāku uzmanību pievērsīsim saimnieciskajai nozarei un strādāsim pilsētas labklājības attīstīšanai.

 

Es domāju, ka šādi apgalvojumi dažam lieti noder, lai slēptu savus mīnusus, nedarbus vai nepadarītos darbus gan pilsētas, gan novada, gan valsts mērogā. Tāpat varētu vaicāt kādai citai partijai - no kurienes tā smeļ savas idejas, kā atrisina finansiālos jautājumus? Ja mēs pārstāvētu Maskavu, tad no turienes būtu jānāk arī finansējumam, taču Latvijas specdienesti SC pieskata īpaši rūpīgi un šādus faktus nepalaistu garām.

 

Rietumi. Man gan nepatīk, ka Rietumos ar vārdu demokrātija brīžiem tiek attaisnota anarhija. Mums tomēr ir  mūsu baznīcas un sabiedrības likumi, morāle un ētika. Tādēļ ne viss, kas Rietumos ir atļauts, man ir pieņemams. Diemžēlmūsdienas daudzi demokratiskos principus bieži pārvērš „visatļautībā”, pamatojoties, ka „viss, kas ir dabīgs nav riebīgs ”. Nesaprotu, kā mēs tik viennaldzīgi varam noskatīties uz to, ka, piemēram, jaunieši nepalaiž apsēsties vecāka gadu gājuma cilvēkus sabiedriskajā transportā vai, teiksim, kā cilvēks bez jebkādas kauna sajūtas spēj nokārtot savas dabiskās vajadzības sabiedriskā vietā. Lai arī cik bēdīgi tas neizklausītos, bet šadu piemēru uzskaitījumu var turpināt bezgalīgi...

 

Savulaik, Ukrainā aktīvi strādāju biznesā un uzskatu, ka šodienas situācija neizveidojās vienā mirklī- tā brieda jau ilgu laiku; to pierāda gan bijušā Ukrainas prezidenta Juščenko nākšana pie varas, gan arī tagadējā prezidenta Janukoiča valdība. Domāju, ka vajadzēja laicīgi gan Krievijas, gan Eiropas, gan ASV pārstāvjiem, gan Ukrainas prezidenta piekritējiem un oponentiem apsēsties pie viena galda, izrunāties aiz aizvērtām durvīm un atrast iespēju, kā sabalansēt sabiedriskās prasības. Ukrainā dzīvo 45 miljoni cilvēku un ar to ir jārēķinās, kā arī jāņem vērā dažādo sabiedrības daļu intereses. Nevajag aizmirst, ka Krima simtiem gadu atradās gan Cariskās Krievijas, gan arī Krievijas Federācijas sastāvā līdz  pat1954. gadam. Uz doto brīdi Krimā krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars pārsniedz 62%. Tā kā šodienas situācija Ukrainā ir neparasta, tās atrisināšanai ir jābūt nosvērtai un ļoti atbildīgai.

 

Grūtības tiešām izjūtam. Viss sākās jau decembra beigās, kad strauji samazinājās Krievijas rubļa vērtība. Jo saspringtāka kļuva situācija Ukrainā, jo vairāk tā kritās. Uz šo brīdi tā samazinājās līdz pat 20 %, nerunājot par to, ka Ukrainā nacionālās valutas vērtība samazinājās. Uzņēmējiem un sabiedrībai tā bija slikta ziņa. Paldies Dievam ar Ukrainu šobrīd nestrādājam, no tās tirgus izgājām jau pirms pieciem gadiem, jo izjutām ekonomisku nestabilitāti. Savu produkciju eksportējam gan uz Krieviju, gan uz Rietumvalstīm. Šobrīd apmēram vienādās proporcijās, tomēr Rietumu daļu katru gadu palielinām. Ceru, ka izkļūsim no šīs situācijas.

 

Jā. Pagājušajā un aizpagājušajā gadā ražošanas apjoms ir dubultojies. Apmēram 70% no mūsu ražojumiem ir sieviešu virsējā trikotāža. Attiecīgi 30% ir vīriešu apģērbi. Visus vīriešu apģērbus eksportējam uz Rietumiem – Vāciju, Angliju, Skotiju, Itāliju. Neesam tik liela firma, lai varētu izpildīt visus pasūtījumus, tādēļ to darām kopā ar mūsu kolēģiem- citiem apģērbu ražotājiem ārzemēs. Bija laiks, kad diezgan aktīvi mēģinājām strādāt ar Ogres kombinātu, bet, ņemot vērā šodienas situāciju, tas vairs nav iespējams; šobrīd tas stāv.

 

Mūsu uzņēmumos, kuri ir saistīti ar trikotāžas izstrādājumu ražosanu, darbinieku skaits svārstās atkarībā no sezonas. Taču, ņemot vērā kopējo situāciju, darbaspēks it kā ir, bet trūkst speciālistu. Liela daļa tekstila speciālistu jau ir cienījamā vecumā un dodas pensijā. Jauniešus šajā jomā neviens nemāca un viņi arī ne pārāk vēlas strādāt ražošanas sfērā. Varbūt ir interesantāk izbraukt no valsts un palasīt ogas, pastrādāt pie konveijera vai veikalā pie kases. SIA “Comvil” piedāvājam interesantu darbu, ražojam skaistus un interesantus modeļus. Lielāko daļu no tiem konstruējam paši. Katru gadu izlaižam divas kolekcijas:  rudens- ziema un pavasaris-vasara.

 

Tā pabeigta jau pagājušā gada novembrī, šobrīd strādājam pie rudens-ziemas kolekcijas modeļiem.

 

Vēljoprojām aktuālas šajā sezonā būs tunikas, kleitas un sarafāni. Gan spilgtas, gan pasteļ krāsas. Uzskatām, ka baltā krāsa kostīmos būs īpaši populāra. Šogad mēs mazāk izmantojam puķu rakstus; vairāk abstrakciju audumos un to apvienojumu ar reālistiskiem dabas foniem.

 

Diemžēl. Pāris reizes mēģinājām strādāt ar Latvijas tirgotājiem. Tomēr strādājot ar ārvalstu pasūtītājiem ražotājs var būt drošs, ka atbilstoši prasībām izpildot pasūtījumu, saņems apmaksu. Latvijas tirdzniecības pārstāvji diemžēl rīkojas citādi –nevienmēr uzņemās atbildību par pasūtījumu. Ja neizdodas sezonas laikā pārdot pasūtīto preci, tad to atdod atpakaļ ražotājam. Taču ir jāsaprot, ka ražotājam jānodrošina sortiments, izmēru rindas, tātad jāiegulda diezgan liela nauda un darbs. Manuprāt, ja sēžam vienā laivā – mēs ražojam, jūs tirgojat – tad ir jābūt kopējai atbildībai un priekam par padarīto darbu. Ar mūsu tirgotājiem vienmēr esam atklāti – viņi var atbraukt uz ražotni, apskatīt paraugus, nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas modeļos. Un tad mēs ražojam un jūs tirgojat - jums ir labi un mums ir prieks. Citādi sanāk, ka vienā pusē svin, bet ražotājs paliek neapzkaužamā situācijā.

 

Pirmkārt, esmu Ogres pilsētas iedzīvotājs un, lēmumus pieņemot, rīkojos tieši no šī rakursa. Man šķiet, ka nav nekādas starpības, vai cilvēks ir politiķis, atslēdznieks , pārdevēja vai uzņēmējs. Ja ir vēlēšanās mainīt un padarīt mūsu pislētu un novadu labāku, ja rīkojies loģiski, adekvāti un saimnieciski, tad katrs var dot savu artavu.

 

Pildot deputāta pienākumus, man noteikti palīdz uzņēmējdarbības pieredze. Uzņēmējam ir lielāka atbildības sajūta, viņš atbild par savu gadu gaitā radīto un nosargāto saimniecību. Šī atbildība brīžiem ir ļoti smaga, jo tu jūti ka aiz tevis stāv cilvēki, kuri uzticās tev. Savukārt politiķis vairāk ir eksperimentators. Ja izdodās, tad  par sevi var lepoties, ja ne... tad vienalga var par sevi lepoties; kā saka viens no krievu humora šova Nasha Russia galvenajiem varoņiem, „Ponjatj i prostitj”.  Ir labi, ja var savienot abus aspektus – eksperimentatora, politiķa redzējumu un saimniecisku domāšanu, atbildību attiecībā pret cilvēku resursiem un finansēm. Jebkuram, kurš savu darbu padara kārtīgi un godīgi, ar to ir jālepojas.

 

Galvenās atziņas, kopš esat kļuvis par deputātu.

Ne vienmēr viena galva ir labi, bet divas – labāk. Gadās arī tā, ka brīžiem no viena cilvēka var nākt laba, pamatota ideja, kas ļauj pieņemt optimālāko lēmumu gan no saimnieciskās, gan arī finanšu puses. Japiebilst, kaarī domes sēdēs mēs, deputāti, visi esam tikai cilvēki un varam kļūdīties. Ir jāmāk atzīt un pieņemt savas kļūdas. Dome var būt spēcīga tikai tajā gadījumā, kad ir jūtams un redzams komandas darbs, kas ļauj kopīgiem spēkiem meklēt labāko jautājumu risinājumu.

 

Negatīvais ir tas, ka pagaidām es personīgi kā deputāts nevaru panākt redzamas pārmaiņas Ogres apkārtnē. Redzam, ka ir sakārtots pilsētas centrs, Brīvības ielas posms pie domes un 500 metru attālumā no tās. Bet pilsēta sastāv ne tikai no centra. Piemēram, Kartonfabrikas rajons.  20 gadu laikā tur praktiski nekas nav mainījies - nav ne asfaltētu ceļu, ne trotuāru un veloceliņu, ne sporta, ne izklaides centru, nav pat ne pasta,ne skaistumkopšanas salona, ne fotoatelje. Kartonfabrikas rajonā ir skaistas vietas pie upes, kuras, kopīgi ar īpašnieku piekrišanu un pilsētas palīdzību, varētu padarīt par lieliskām atpūtas vietām gan vasarā, gan ziemā. Ir tikai viens veikals un tā ir „visa dzīve”? Tā vietā, lai baudītu skaisto, saulaino laiku, Kartonfabrikas iedzīvotājiem vien bēdīgi jānoraugās uz putekļiem, bet lietus laikā jābrien pa necaurejamiem, dubļainiem ceļiem. Ne ar bērnu ratiņiem pastaigāties, ne bērnus izlaist paspēlēties uz ielas, ne sportistiem vieta, kur izvingroties, nedz arī skrējējiem paskriet. Ziemā- labi, ja reizi mēnesī iziet sniega mašīna sniegu iztīrīts; citādi ar  vieglajām mašīnām cauri izbraukt nevar. Atbraucot uz Ogres pilsētas centru, nemaz nerunājot par Rīgu, jūties, kā no kolhoza atbraucis; netīrās mašīnas izskats jau vien liek par to nojaust. Ir jāsaprot, ka cilvēki dzīvo un strādā ne tikai Ogres pilsētas centrā, bet arī perifērijā - Ogresgalā, Pārogrē un Kartonfabrikas rajonā, kur dzīvo gandrīz puse no Ogres iedzīvotājiem. Tieši šeit var nākt iniciatīva no uzņēmēju puses un pilsētas domes pretīmnākšanas.

 

Parastais piemērs. Pagājušajā vasarā biju iebraucis mūsu kaimiņu novadā, ap kādiem 8 no rīta brauca ūdens mašīna un laistīja neasfaltētas ieliņas privātmāju rajonā. Jautāju- kas par lietu? Izrādās, ka tas tiek darīts katru rītu, lai nerastos putekļi. Lūk, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, lai viņi redzētu, ka domes ēka ir ne tikai skaista un spoži apgaismota, bet, ka tur arī strādā cilvēki, kuri domā par iedzīvotāju interesēm. Arī  Ogres novada domes deputātiem vajadzētu aktīvāk piedalīties ne tikai pilsētas, bet arī novada dzīvē . Jāatzīst, ka arī man pašam būtu jāizrāda lielāka aktivitāte. Mēģināšu šo situāciju uzlabot, atbildīgāk piedaloties projektu ieceru realizācijās. Pretējā gadījumā Ogre pamazām paliek par provinciālu pilsētu. Pagaidām nevaru atbildēt kādēļ. Agrāk tomēr dzīves un kustības bija vairāk.

 

Jā, ir, taču tādu pasākumu nekad nav par daudz. Cilvēkam vajag gan sporta dzīvi, gan kultūru, gan izklaidi- lai apmierinātu dažadas ineteres. Pretējā gadījumā mūsu dzīve kļūst pelēcīga, tas samazina vēlēšanos gan strādāt, gan priecāties.

 

To, ka domes sēdēs arvien aktīvāk sākam jautājumu apspriešanu un ka savus viedokļus pauž arvien vairāk deputātu. Mazāk paliek to, kas tikai sēž un klusām noskatās uz notiekošo. Izskatās, ka tomēr gribam kaut ko mainīt situācijas labā.

 

Es centīšos un domāju, ka arī daļa no maniem kolēģiem piekrīt, ka lietas, kas saistītas ar mūsu novada perifēriju un pilsētas nomalēm ir aktuāls jautājums. Un par cilvēku labklājību jādomā vienmēr. Deputātiem vēlu veiksmi un izturību, bet iedzīvotājiem novēlu būt aktīvākiem un vairāk iesaistities pilsētas dzīvē.