Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodien, 29.septembrī, pasaule atzīmē Sirds dienu, kad ikviens aicināts pievērst uzmanību sirds veselības riska faktoriem.

Rūpējoties par iedzīvotāju sirds veselību, Ogres apkārtnē, apkalpojot arī Aizkraukles un Skrīveru novadu pacientus, strādā trīs kardiologi – Anita Baika, Inga Jasinkeviča un Lija Mora. L.Mora, kas pacientus pieņem pašvaldības aģentūrā „Dziednīca”, stāsta, ka kardiologu darba apjoms pastāvīgi palielinās. Vienlaikus jāatrod laiks, lai izglītotos, iepazīstot jaunākās tendences un ārstniecības metodes sirds veselības profilaksē un slimību ārstēšanā.

Biežākais nāves cēlonis
Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais mirstības cēlonis Latvijā un pasaulē. Ik gadu no tām mirst 17,3 miljoni cilvēku. Arvien lielāka nozīme ir šo slimību primārajai profilaksei. L.Mora, kas par kardiologu strādā jau 20 gadus, atzīst, ka ar dažādām sirds-asinsvadu saslimšanām vēršas arvien jaunāki pacienti, galvenokārt vīrieši. Kādu pacientu infarkts piemeklējis jau 18 gados, citu nav saudzējis 26 un 36 gadu vecumā. Ja pirms dažiem gadu desmitiem skolu klasēs bija pa vienam – diviem skolēniem ar lieko svaru, tad šobrīd to ir jau apmēram puse. „Tie ir nākamie kardiologu pacienti. Atbildīgi ir vecāki, kas neseko līdzi bērnu uzturam,” norāda L.Mora.

Asinsvadi „aizaug”
Latvijā 50-55% visu saslimšanu veido sirds-asinsvadu slimības. Visizplatītākā ir ateroskleroze – saslimšana, kuru raksturo holesterīna izgulsnēšanās asinsvados. Holesterīnu no uzņemtajām taukvielām ražo aknas. Nelielā daudzumā holesterīns organismam ir vajadzīgs, taču, pārsniedzot normu, tas nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, veidojas trombi, jeb nosprostojumi, asinsvads kļūst trauslāks. Visbeidzot asinsvads plīst – tas ir infarkts.

Jāuzmanās arī tievajiem
Holesterīna līmeni var noteikt arī ģenētika. Tās ietekmē paaugstināts holesterīna līmenis var būt arī cilvēkam ar normālu svaru, bet tievam cilvēkam tas var būt pat augstāks, nekā apaļīgam. Holesterīns asinīs nogulsnējas daudzu gadu garumā un par tā līmeni būtu jāsāk domāt jau no pusaudžu vecuma, it īpaši, ja infarkts jau piemeklējis vecākus, brāļus, māsas vai citus tuvus radiniekus. „Ja slimība ir bijusi iepriekšējā paaudzē, tad ir ļoti liels risks ar to saslimt arī nākošajai,” tā L.Mora.

Mazkustīgumam – nē!
Holesterīna uzkrāšanos asinīs veicina mūsdienu cilvēkam tik raksturīgais mazkustīgums, jeb tik liels kaloriju daudzums uzturā, ko organisms nespēj pārstrādāt. L.Mora norāda, ka ņemot vērā, cik vidēji kaloriju dienā uzņem vidusmēra cilvēks, viņam vajadzētu sportot vismaz stundu dienā. Pretējā gadījumā veidojas liekais svars un jau pieminētās sirds-asinsvadu problēmas.

Uzturam jābūt veselīgam
Holesterīna daudzums organismā pieaug, uzņemot treknu, neveselīgu uzturu. Nekas traks jau nebūs, ja kādā jubilejā apēdīsim pa kūkas gabalam, taču ikdienā vēlams izvēlēties ne tik treknus ēdienus, arī gaļas ēdienos priekšroku dodot liellopu, putnu un zivju gaļai. Labāk balto miltu vietā izvēlēties rudzu miltus. Labāki būs brūnie, nekā baltie rīsi. Varam droši ēst dārzeņus – tomātus, gurķus, pākšaugus. Arī kartupelis par sliktu nenāks, taču tas satur daudz kaloriju un nebūs veselīgs, ja gatavojot pievienosim daudz sāls un cepsim taukos. Cept labāk olīveļļā vai rapšu eļļā.
Jāuzmanās arī, iegādājoties cīsiņus – vienā kilogramā šādu izstrādājumu parasti ir divas reizes vairāk kaloriju, nekā vienā kilogramā gaļas. Turklāt cīsiņos parasti ir arī ciete, subprodukti, konservanti. Labāk tomēr ēst paša pagatavotu gaļu. Diemžēl, mūsdienās nereti nezinām, cik veikalā nopērkamā gaļa ir ķīmiski kvalitatīva. Bieži vien gaļas audzēšanas procesā tiek izmantotas antibiotikas, kas ir augšanas procesu veicinošs faktors. Ēdot šādi audzētu gaļu, cilvēka jūtīgums pret antibiotikām samazinās, bet tas var būt izšķirošs, piemēram, cīņā ar vīrusu saslimšanām. Diemžēl daudzās valstīs, arī Latvijā, netiek reglamentēts antibiotiku daudzums, ko drīkst izbarot kaujamiem dzīvniekiem.

Citi riska faktori
Holesterīna izgulsnēšanos asinīs ļoti veicina smēķēšana. L.Mora norāda, ka, smēķējot divas paciņas dienā, 40-60 gados infarkts ir garantēts! Savukārt, atmetot smēķēšanu, insulta un infarkta risks gada laikā samazinās pat par 50%.

Par tautas metodēm asinsvadu tīrīšanai ar ķiplokiem un dillēm L.Mora teic, ka to efektivitāte nav zinātniski pierādīta. „Ar tautas līdzekļiem neviens infarkts nav izārstēts. Taču šie produkti sabalansētās devās par sliktu organismam nenāks,” stāsta daktere.

Nelaime nenāk brēkdama
Infarktam acīmredzamu priekšvēstnešu nav – cilvēks līdz pat pēdējam brīdim var justies normāli. L.Mora infarktu salīdzina ar aisbergu – tā izraisītāji līdz pat pēdējam brīdim var palikt nemanīti, bet infarkta seku ārstēšana var ilgt visa mūža garumā. Tādēļ jau no šodienas piekopsim aktīvu dzīvesveidu, nesmēķēsim un izvairīsimies no pārmērībām uzturā!

Vēl daži padomi sirds-asinsvadu veselības uzlabošanai:
1. Atpazīstiet labos un sliktos taukus! Lietojiet zivis (vismaz 2 reizes nedēļā) un kvalitatīvu augu eļļu!
• Vislabākie tauki ir zivs tauki.
• Ļoti labi tauki ir olīveļļa.
• Labi tauki ir kvalitatīva rapšu eļļa un citas nerafinētas augu eļļas.
• Slikti tauki ir dzīvnieku un piena tauki (samaziniet tos uzturā).
• Vissliktākie tauki ir trans-tauki, kas veidojas augu eļļu rūpnieciskajā apstrādē (maksimāli tos izslēdziet no uztura).
2. Ierobežojiet sāls daudzumu uzturā! Ne vairāk kā 5 g dienā!
• Nelieciet sāli klāt jau gatavam ēdienam.
• Samaziniet sāls daudzumu gatavojot.
• Izvairieties no sāļiem ēdieniem.
3. Lietojiet daudz (vismaz 400 – 500 gramus dienā) svaigu dārzeņu, salātu, arī augļu!
• Paturiet prātā, ka augļi satur cukurus un ir kalorijām bagāti.
4. Ik dienas uzņemiet vismaz 30-45 g šķiedrvielu, lietojot uzturā graudaugu produktus, augļus un dārzeņus,
5. Kontrolējiet savu svaru – samaziniet saldumu lietošanu uzturā, nelietojiet saldinātos dzērienus, ierobežojiet uzņemto kaloriju daudzumu!
6. Ierobežojiet alkohola patēriņu, dienā nepārsniedzot 2 glāzes (20 g alkohola dienā) vīriešiem un 1 glāzi (10 g alkohola dienā) sievietēm.
 Ievērojot šos principus, katrs var samazināt risku saslimt ar tādām slimībām kā miokarda infarkts (sirdslēkme) vai insults (trieka).
 Arī ja noteiktas sirds un asinsvadu slimības jau ir attīstījušās, vēl jo svarīgāk ir ievērot Eiropas Kardiologu asociācijas ieteikumus sirds veselības veicināšanai: 
- smēķēšanas atmešana;
- regulāras fiziskās aktivitātes;
- saglabāt ķermeņa masas indeksu zem 25 kg/m2;
- jāsaglabā vidukļa apkārtmērs zem 94 cm (vīriešiem) un zem 80 cm (sievietēm);
- jāsaglabā arteriālais asinsspiediens zem 140/90 mmHg;
- jāsaglabā kopējais holesterīna līmenis zem 4,5 mmol/L;
- jāsaglabā zema blīvuma holesterīna līmenis zem 2,5 mmol/L;
- pacientiem ar otrā tipa cukura diabētu – jāsaglabā  glikozes līmenis zem 7,0 mmol/L  un hemoglobīns A1c  zem 6,5%;
- savlaicīgi doties uz veselības profilaktiskajām apskatēm un rūpīgi lietot medikamentus, ja tādus ir izrakstījis ģimenes ārsts vai kardiologs.