Komentāri (2)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ikšķiles novada pašvaldība, īstenojot dažādus projektus, sadarbojas ar visu tradicionālo konfesiju pārstāvjiem, informē pašvaldības vadītājs Indulis Trapiņš.

440 ļaužu lielajai luterāņu draudzei Ikšķilies novadā ir dziļas saknes. Latvijas kristietības tradīcijas aizsākušās Ikšķilē, bet vēsturiski te attīstījies luterānisms. Latvijas pirmās neatkarības laikā Ikšķiles luterāņu draudze bija ļoti spēcīga un bagāta, tai piederējuši plaši īpašumi, arī virkne pilsētas ielu. Pēc neatkarības atjaunošanas tos visus izdevies atgūt. Līdz ar to, attīstot pilsētas infrastruktūru, pašvaldībai jāsadarbojas ar draudzi.

Pašvaldībai dāvina ielas, plāno jaunu bērnudārzu
Kontakti ar luterāņu draudzi ir cieši – tās priekšnieks ir pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rudzītis. Vairākas ielas draudze jau uzdāvinājusi pašvaldībai, tiek vērtēta iespēja uz draudzes zemes būvēt pašvaldības bērnudārzu. Tas būs pieejams visiem ikšķiliešiem, neatkarīgi no konfesionālās piederības. Liels darbs ieguldīts luterāņu dievnama atjaunošanā un pielāgošanā draudzes vajadzībām, jo padomju gados tas izmantots citiem mērķiem un pārbūvēts. Nu dievnamā notiek ne vien dievkalpojumi, bet arī dažādas kultūras aktivitātes – koncerti un citi pasākumi - ar augstu kvalitāti un pievienoto vērtību. Luterāņi, īstenojuši arī dažādus projektus un piesaistot 60 tūkstošus latu, uzbūvējuši draudzes māju. Ar draudzes labvēlību un pašvaldības atbalstu te darbojas arī Ikšķilē pazīstamā biedrība „Rasas krāsas”, dodot iespēju izkopt dažādas prasmes vairāk nekā 50 bērniem.

Kopj pareizticīgo kapus
Pareizticīgo draudze Ikšķiles novadā ir neliela, taču ar tradīcijām, kas veidojušās jau no 19.gadsimta beigām. Savulaik Ikšķilē atradies armijas garnizons, ir bijušas vairākas parezticīgo baznīcas. Šobrīd darbojas viena, neliela baznīca, kas izvietota pareizticīgo draudzes kapu teritorijā. Te apbedīti daudzi ikšķilieši un šogad pašvaldība un pareizticīgo draudze noslēgusi līgumu par tās kapu apsaimniekošanas funkcijas deleģēšanu SIA „Ikšķiles māja”. Pašvaldība piešķīrusi līdzekļus arī kapu labiekārtošanai.

Plāno sakārtot ielu uz klosteri
Romas katoļu Ikšķilē ir gandrīz tikpat daudz kā luterāņu. I.Trapiņš atzīst, ka Ikšķiles kultūrvide daudz ieguvusi, pateicoties katoļiem piederošā karmelītu klostera būvniecībai. Skaistā klostera ēka labi redzama no šosejas, iebraucot Ikšķilē. Dievkalpojumus apmēram 200 cilvēkiem paredzētajā klostera baznīcā apmeklē arī Ikšķiles katoļu draudzes locekļi un pašvaldība apņēmusies sakārtot ielu, kas pieved pie ticīgajiem nozīmīgās svētvietas. Šim nolūkam jau noslēgtas vienošanās ar daudzajiem privātajiem ielas īpašniekiem. Iecerēts sakārtot gan tās braucamo daļu, gan arī nodrošināt drošas pārvietošanās iespējas gājējiem.

Sv.Meinarda sala rūp gan katoļiem, gan pašvaldībai
Augstu tiek vērtēts arī sv.Meinarda salā paveiktais. Šo kultūrvēstures pieminekli valsts draudzei iznomājusi 50 gadiem. Katoļu draudze salu labiekārtojusi, pārsedzot mūrus, izbūvējot altāri un uzstādot krustu. Sakārtota arī apkārtne. Savulaik pašvaldība ļāvusi draudzei iegādāties apmēram 2000 kvadrātmetru lielu zemesgabalu krastā iepretim sv.Meinarda salai autostāvvietas ierīkošanai. Ar sponsoru līdzekļiem krastā ierīkota arī sausā tualete un laivu piestātne, bet šobrīd Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra plāno nodrošināt piekļūšanas iespējas salai laikā, kad nav pazemināts Daugavas ūdens līmenis. Ar pašvaldības līdzekļiem labiekārtots arī piebraucamais ceļš, iekārtojot apgaismojumu, kura uzturēšana tiek apmaksāta no pašvaldības budžeta. Pašvaldība noslēgusi  sadarbības līgumu ar katoļu draudzi, rodot iespēju krastmalā un uz sv.Meinarda salas organizēt sabiedriskus pasākumus. Pērn ļoti apmeklēts bijis sarīkojums „Līgo Latvija 2011”, kas daļēji risinājās uz draudzes zemes, interesants bijis arī pasākums „Dzeja debesīs”, kurā valsts atpazītāko dzejnieku sniegumu papildināja ar lāzera staru rakstītas vārsmu rindas debesīs pie sv.Meinarda salas. Savukārt šogad uz sv.Meinarda salas iksķilieši un Iksķiles viesi baudīja baroka mūzikas koncertu „Sergejs Jēgers un Farinelli portrets”.

Plāno jaunu baznīcu
Ikšķiles pašvaldība savulaik atbalstījusi katoļu draudzes vēlmi iegādāties zemi baznīcas būvniecībai. Šim nolūkam noskatīta vieta Rīga-Daugavpils šosejas malā, pie sv.Meinarda pieminekļa. „Piemineklis akcentē Ikšķiles novada vēsturi un saistību ar vēsturiskajiem notikumiem laikā, kad Ikšķile hronikās pirmoreiz pieminēta kā apdzīvota vieta,” teic I.Trapiņš. Metu konkursa rezultātā izvēlētas vēlamākās iecerētās baznīcas aprises. „Šobrīd draudzei jāizvēlas arhitekts un jāizstrādā tehniskais projekts, pēc tā saskaņošanas jāsaņem būvatļauja. Tad varēs sākties būvniecība,” uz gaidāmajiem soļiem norāda domes priekšsēdētājs. Plānojot baznīcas būvniecību, pašvaldība draudzei iznomājusi arī papildus zemi autostāvvietu ierīkošanai, par saviem līdzekļiem pasūtot zemes robežu plānus. „Sadarbība ar Romas katoļu konfesijas pārstāvjiem ir bijusi radoša, kopīgiem spēkiem ejam uz priekšu. Domāju, ka arī rezultāts tiks sasniegts, jo tik aktīvu priesteru, kāds ir katoļu draudzes prāvests Konstantīns Bojārs, valstī nav nemaz nav tik daudz,” piebilst I.Trapiņš.

Draudzīgas attiecības arī ar baptistiem
Respekts pret kristīgajām vērtībām nostiprināts Tīnūžu pamatskolas nolikumā. Tās audzēkņu vecāki akceptējuši ticības mācības mācīšanu saviem bērniem. To pasniedz skolotāja Aija Grīnberga. Izveidojusies arī tradīcija, aizdedzinot pirmo adventa sveci, vērot priekšnesumu, ko sagatavojuši pārmaiņus luterāņu, katoļu vai baptistu draudzes pārstāvji. Arī novada svinīgajos brīžos sacīt uzrunas  tiek aicināti garīgie vadītāji no visām konfesijām. Bieži Iksķiles novadu apmeklējis pazīstamais baptistu mācītājs un bruņoto spēku kapelāns Elmārs Pļaviņš.

„Ar visām tradicionālajām konfesijām esam atraduši kopīgas intreses un sadarbības formas un ceru ka arī nākotnē tādas būs,” noslēgumā bilst I.Trapiņš.