Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

16.februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ar AS Latvenergo pārstāvjiem tikās Ogres un Ikšķiles pašvaldības vadības pārstāvji, lai turpinātu pirms gada iesāktās sarunas par Rīgas HES ūdenskrātuves ūdenslīmeņa pazemināšanas perioda pārcelšanu un saīsināšanu.

Pirmā tikšanās, ko organizēja biedrība "Tavs novads", notika 2011. gada augustā Ikšķiles tautas namā, kad tuvējo novadu pašvaldību (Ikšķiles, Salaspils, Ogres) vadības pārstāvji, iedzīvotāji un uzņēmēji pauda savu sašutumu AS Latvenergo valdes loceklim Mārim Kuņickim par to, ka Rīgas HES ūdenskrātuvē hidroelektrostaciju dzelzsbetona konstrukciju un betona virsmu atjaunošana ūdens līmeņa mainīgajā zonā tiek veikta tieši atpūtas sezonā. Latvenergo pārstāvis skaidroja, ka, ja šie darbi netiktu veikti, tiktu apdraudēts hidroelektrostacijas būves drošums un vasara ir piemērotākais laiks, lai veiktu šos darbus, turklāt Rīgas HES ūdenskrātuvē līmenis regulāri tiek pazemināts gan apsekošanas, gan remonta darbos kopš 1976. gada, kad hidroelektrostacija tika uzcelta.

Iesaistītās puses no pašvaldībām aicināja AS Latvenergo pievērst uzmanību iedzīvotāju interesēm, kā arī pašvaldību ierobežotajai rīcībai, domājot par ūdens tūrisma attīstības veicināšanu un attīstību savās pilsētās.

AS Latvenergo tika iesniegta vairāk kā 150 iedzīvotāju parakstīta protesta vēstule par Latvenergo gadskārtējiem remontdarbiem, aicinot tos veikt vēlāk - rudenī. AS Latvenergo, kā sociāli atbildīgs koncerns, tika aicināts turpmāk remontdarbus Rīgas HES plānot vēlāk un veikt tos īsākā laika periodā, kā arī, veicot šos darbus, domāt par Daugavas ekosistēmas saglabāšanu.

Pēc tikšanās AS Latvenergo pārstāvis solīja konsultēties ar projektētājiem un izskatīt iespēju plānotos darbus veikt pēc aktīvās tūrisma sezonas.

Veiktās aktivitātes nesušas pozitīvus rezultātus. Šī gada 16. februārī VARAM un AS Latvenergo pārstāvji tikās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku Egilu Helmani un Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektoru Guntaru Kurmi. Respektējot pagājušajā gadā izteiktos pašvaldību un iedzīvotāju iebildumus, AS Latvenergo, izvērtējot plānoto darbu apjomu un grafiku, šogad ūdens līmeņa pazemināšanu veiks par divām nedēļām vēlāk – 1. augustā un vēl par divām nedēļām vēlāk 2013. gadā – 15. augustā. Turklāt, pārskatot visus ar projektu saistītos aspektus, rasta iespēja katru gadu palielināt plānoto darbu apjomu, tādējādi saīsinot to pabeigšanas termiņus. 

"AS Latvenergo, lai kaut daļēji kompensētu iedzīvotājiem radušās neērtības sakarā ar ūdens līmeņa samazināšanu atpūtas sezonā, piedāvāja vienoties arī par to, ka AS Latvenergo piedalīsies ar līdzfinansējumu laivu piestātņu izveidošanā Ikšķilē un Ogrē," norāda E. Helmanis.

Ikšķiles novada pašvaldības 2012. gada budžetā ir iekļauts finansējums tehniskā projekta izstrādei laivu un mazo kuteru piestātnes izbūvei, kas plānota Ikšķilē, Zemturu ielas galā. Šajā vietā plānots ierīkot arī peldvietu. Savukārt Ogres novada pašvaldība pagājušā gada decembra beigās pieņēma lēmumu laivu piestātnes ierīkošanai iegādāties zemi 765 m2 platībā Kalna prospektā 2a.

Šobrīd abas pašvaldības sagatavo šo objektu celtniecības un projektu izmaksu tāmes, tad sarunas par sadarbību ar AS Latvenergo tiks turpinātas, nosakot līdzfinansējuma apmērus.

Kad projekti tiks īstenoti, Ogres un Ikšķiles pašvaldība savā starpā varēs īstenot citus sadarbības projektus saistībā ar ūdens tūrismu, piemēram, izveidot maršrutu izbraucieniem ar kuģīti pa Ogri un Daugavu.

Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks E. Helmanis min vēl kādu AS Latvenergo un pašvaldības sadarbību – kanāla izveidošana, upes gultnes padziļināšana, lai ūdens pazemināšanas laikā būtu iespējams no Ogres upes nokļūt Daugavā un atpakaļ. Tāpat arī Ikšķiles novada teritorijā izveidotajai laivu piestātnei būs nepieciešama upes gultnes padziļināšana, lai nākotnē tajā varētu piestāt arī kuģīši.

Šobrīd Ikšķiles un Ogres pašvaldības speciālisti apzina operatorus, kuri varēs nodrošināt regulāru ūdens transporta ceļu starp abām pašvaldībām un ievērojamākajiem tūrisma objektiem.

Lai sekmīgi veidotu ūdens braukšanas ceļu, nepieciešams arī iezīmēt upes vecās gultnes robežas. Ogres novada pašvaldība domā par iespējām, kā šādu karti izstrādāt.

E. Helmanis uzskata - lai tiktu veicināta plašāka mēroga ūdens tūrisma attīstība un tūristu piesaistīšana, ir jārisina jautājums arī par slīpu izbūvi pie Daugavas HES, kā rezultātā ar ūdens transportu pa Daugavu varētu veikt garākus tūrisma maršrutus.

G. Kurmis norāda, ka, turpinot sarunas, tajās tiks iesaistīta arī Zemkopības ministrija, kuras īpašumā ir aizsargdambji Ikšķiles un Ogres novada teritorijā. "Kad Daugavas HES baseinā tiek pazemināts ūdens līmenis, tajā laikā remontdarbi tiek veikti tikai hidroelektrostacijas būvēs Rīgas HES teritorijā, bet hidrobūves abu novadu teritorijās netiek atjaunotas. Domāju, ka paralēli vajag sakārtot arī šīs būves, lai nerastos situācija, ka AS Latvenergo savus darbus pabeigusi, iedzīvotājiem solīts vairs nenostrādāt ūdens līmeni Daugavā, bet Zemkopības ministrija tikai sāk plānot aizsargdambju remontdarbus Ogres un Ikšķiles novadā, " norāda G. Kurmis.

Gan Ogres, gan Ikšķiles pašvaldību vadības pārstāvji ir gandarīti par pozitīvo un auglīgo sadarbību ar AS Latvenergo, sekmīgi risinot visai sabiedrībai ļoti nozīmīgos jautājumus, kā arī cer uz turpmāku veiksmīgu jautājumu risināšanu.