Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ogres novada domes preses dienests
  Publicēts: 2011-04-12  12:56:00 / Sabiedrība
 
 Ziņot redakcijai  

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas Veselības ministrija ir izveidojusi darba grupu priekšlikumu izstrādei pašvaldību lomas stiprināšanai primārajā veselības aprūpē un veselības veicināšanā. Darba grupas sastāvā ir iekļauta arī Vita Pūķe, Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece.

Darba grupas uzdevums ir līdz šā gada 1. novembrim sagatavoto konkrētus priekšlikumus primārās veselības aprūpes un veselības veicināšanas pilnveidošanai.

“Iedzīvotāji savā pašvaldībā vēršas par dažādām problēmām, arī ar veselības aprūpi un ģimenes ārstu darbu saistītos jautājumos. Diemžēl Latvijas likumdošana šobrīd ir tāda, ka pašvaldībām šajā jomā faktiski nav nekādas teikšanas. Mums pat nav iespēju saņemt informāciju par primārās veselības aprūpes jomā notiekošo, kur nu vēl kaut ko ietekmēt. Pašvaldības šāda situācija neapmierina, tāpēc arī nepieciešams diskutēt, izstrādāt konkrētus priekšlikumus gan veselības aprūpes darba pilnveidošanai, gan pašvaldības lomas stiprināšanai šajā jomā. LPS kopā ar Veselības ministriju, iesaistot ģimenes ārstus, ministrijas un pašvaldību pārstāvjus, ir uzsākusi šo diskusiju,” skaidro V. Pūķe.

Likums “Par pašvaldībām” pašvaldībām uzdod nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu. Taču, kā norāda V. Pūķe, nav skaidrs, ko tad īsti šis termins “pieejamība” sevī ietver, ka pašlaik katra institūcija to skaidro atšķirīgi, bet ir jābūt vienotai izpratnei par to, vai pieejamības nodrošināšana no pašvaldības puses ir, piemēram, ceļi, transports, telpas ģimenes ārstu praksēm.

“Darba grupā diskutējam un gatavojam priekšlikums par tādiem jautājumiem kā pašvaldību iesaistīšanās ģimenes ārstu prakšu izveidē, transporta problēmu risināšana (nokļūšana līdz ģimenes ārstam), informācijas aprites uzlabošana iedzīvotājiem par primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, veselības veicināšanas darba uzlabošana pašvaldībās, veselības veicināšanas koordinētāju darba pienākumu aprakstu izstrāde, visu veselības veicināšanā iesaistīto institūciju apzināšana un sadarbības veicināšana reģionos, veselības veicināšanas centru (informācijas punktu) izveide katrā pašvaldībā, veselības veicināšanas koordinētāju darbības paplašināšana, t.sk. nepieciešamā finansējuma aprēķināšana veselības veicināšanas koordinētāja nodrošināšanai visās lielākajās pašvaldībās, vadlīniju izstrāde pašvaldībām veselības veicināšanai. Jautājumu loks ir ļoti plašs, taču pašvaldības ir ieinteresētas, lai visi jautājumi veselības aprūpes jomā tiktu sakārtoti,” skaidro V. Pūķe.

Kad pastāvēja rajoni, katra rajona pašvaldībā bija galvenie speciālisti veselības aprūpes jomā, tagad, kā zināms, rajona pašvaldību vairs nav, un nav arī šādu speciālistu, līdz ar to ir radies sava veida pārrāvums starp Veselības ministriju un pašvaldībām veselības aprūpes jautājumos. Pašlaik ar ģimenes ārstiem strādā Veselības ministrijas Veselības norēķinu centrs (VNC), kas slēdz līgumus ar ģimenes ārstiem. Darba grupā tiek diskutēts par to, ka pašvaldības varētu noteikt primārās veselības aprūpes politiku, saglabājot valsts finansējumu, likumdošanu un kontroli. LPS ierosina, ka to varētu īstenot, VNC slēdzot līgumus ar pašvaldībām, bet pašvaldības savukārt – ar ģimenes ārstiem.

V.Pūķe: “Laika gaitā izkristalizēsies, vai LPS ierosinājums par to, ka līgumus ar ģimenes ārstiem varētu slēgt pašvaldības, būtu pieņemams un tiks realizēts. Taču nav šaubu, ka pašvaldībām ir jāiesaistās veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanā, un labi, ka šis darbs ir uzsākts. Darba grupā diskutējam par to, ko pašvaldības sagaida no ģimenes ārstiem, vai ģimenes ārstu skaits un ģimenes ārstu prakšu pārklājums visos Latvijas reģionos ir pietiekams, kādas ir pašvaldību iespējas ietekmēt ģimenes ārstu darbību, lai uzlabotu primāro veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. Kā jau minēju iepriekš, lielākās problēmas saistītas ar to, ka pašvaldība nav tiesīga ietekmēt un organizēt primāro veselības aprūpi – ģimenes ārstam pat pieņemšanas laiki nav jāsaskaņo ar pašvaldību. Manuprāt, ir atbalstāma primārās veselības aprūpes tīkla attīstība, ģimenes ārstu praksēs piesaistot ārsta palīgus, feldšerpunktu izveide. Visai darbībai ir jābūt virzītai uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanu – tas ir galvenais,” uzsver V.Pūķe.

Vērtējot primārās veselības aprūpi Ogres novadā, V. Pūķe atzīst, ka ģimenes ārsti ir gan Ogrē (25 ģimenes ārstu prakses), gan visos novada pagastos. Pēc VNC informācijas, Ogres novadā pie ģimenes ārstiem rindas ir, tomēr nepārsniedz normatīvos noteiktu laiku (primārās veselības aprūpes pakalpojums jānodrošina piecu darba dienu laikā).

“Ja iedzīvotājiem ir kādas ar primārās veselības aprūpes nodrošināšanu saistītas problēmas, lūdzu, informējiet mani. Labprāt uzklausīšu iedzīvotāju priekšlikumus un ierosinājumus primārās veselības aprūpes uzlabošanai, iepazīstināšu ar tiem darba grupu. Mans tālrunis ir 65071179,” novada iedzīvotājus aicina V.Pūķe.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības