Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ar 2010.gada 2.janvāri civilstāvokļa aktu reģistrāciju visā Ogres novada pašvaldības teritorijā (Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts) veic Ogres novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļa. Arī pagastu dzimtsarakstu arhīvu materiāli glabājas Ogres novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļā.

Salīdzinot statistiskos datus un ņemot vērā minētās izmaiņas, Ogres Dzimtsarakstu nodaļā pieaudzis gan dzimušo, gan mirušo, gan laulību reģistrāciju skaits. 2010.gadā no 1.janvāra līdz 1.oktobrim Ogres Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 259 dzimšanas, 352 miršanas, noslēgtas 132 laulības, savukārt gadu iepriekš šajā pašā periodā 240 dzimšanas, 274 miršanas, 113 laulības.

Ogrē laulājas no visas Latvijas
Ogres Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Lidija Vītola atzīst, ka Ogres nodaļā reģistrēt laulību izvēlas pāri no Rīgas, Ādažiem, Salaspils un citām Latvijas pilsētām un pagastiem. L. Vītola skaidro, ka tas varētu būt vairāku iemeslu dēļ - Ogrē laulību ceremonija tiek vadīta arī krievu valodā, Ogres apkārtnē ir daudz skaistu viesu māju un citu kāzu svinību vietu, kā arī šo nodaļu jaunajiem pāriem ieteic tie, kuri šeit jau reģistrējuši laulību.

Laulājas dažādu valstu pilsoņi
Nav mazinājies arī ārzemnieku skaits, kuri vēlas laulību noslēgt Ogres Dzimtsarakstu nodaļā. “Esam reģistrējuši pārus, kur viens no laulātajiem, visbiežāk vīrietis, ir no ārzemēm – Amerikas, Azerbaidžānas, Kubas, Zviedrijas, Dānijas un citām pasaules valstīm. Ja šis cilvēks nesaprot latviešu valodu, tiek pieaicināts tulks, kurš visbiežāk ir kāds ģimenes draugs vai radinieks,” saka L. Vītola un piebilst, ka ir pāri, kuri vēlas laulāties kādā konkrētā datumā un konkrētā laikā, jo tā pateicies ekstrasenss. Ir arī laulībai maģiski datumi. Piemēram, 07.07.2007. Ogres Dzimtsarakstu nodaļā noslēgtas 13 laulības, 08.08.2008. - 12 laulības, savukārt 10.10.2010. – 6 laulības. Dzimtsarakstu nodaļā tiek atzīmētas arī kāzu jubilejas.

Laulības – juridisks akts
Ogres Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja piebilst, ka jaunlaulāto prasības laulību ceremonijās ir ļoti dažādas – viens pāris grib klasisku mūziku un vijoles spēli, cits to negrib, viens grib dzeju, cits ir pret to utt.. “Uzskatu, ka laulību reģistrācija ir tāds pats juridisks akts, kā, piemēram, jaundzimušā reģistrācija – protams, tas ir nozīmīgs un skaists notikums. Tāpēc varbūt nevajadzētu tieši laulības reģistrēšanu pārvērst par pārāk emocionālu pasākumu. Drīz pienāks brīdis, kad nesapratīsim, cik vēl emocionāli augstu kāpt un jāsaka, ka ne visi to arī vēlas. Citi pāri laulības reģistrē jau trešo un ceturto reizi, citiem jau lieli bērni, citi kopā nodzīvojuši vairākus gadus. Uzskatu, ka jaunie pāri dzimtsarakstu nodaļā varētu izņemt laulību apliecību un šo priecīgo notikumu pēc savām vēlmēm un iespējām doties atzīmēt svinību vietā ar vakara vadītājiem, aktieriem vai vedējiem,” uzskata L. Vītola.

Kāpēc nereģistrē laulību?
Kopumā laulību skaits, tāpat kā visā Latvijā, ir nedaudz samazinājies. Viens no iemesliem – jaunie cilvēki pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs, citi vēlas dzīvot nereģistrētā laulībā (to pierāda arī lielais jaundzimušo skaits, kuru vecāki nedzīvo reģistrētā laulībā – no 259 nodaļā reģistrētajiem bērniem 130 vecāki nav laulāti), vai arī viņiem nav naudas (laulību reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā izmaksā no Ls 14 – Ls 30).
 
Vēlas šķirties, bet nav laika un naudas
Šobrīd valdības līmenī tiek domāts par to, ka pāri, kuri vēlas šķirties, bezstrīdus gadījumā to ātrāk un lētāk varētu izdarīt dzimtsarakstu nodaļās. L. Vītola ir pārliecināta – ja šāds lēmums tiks pieņemts, šo iespēju izmantos daudzi. “Šobrīd šķiršanās process ir laikietilpīgs un samērā dārgs, tāpēc daudzi pāri jau sen dzīvo katrs savu dzīvi, bet izšķirties nevar,” skaidro L. Vītola. Šogad Ogres Dzimtsarakstu nodaļa saņēmusi 67 paziņojumus no tiesas par pāru šķiršanu, kas laulāti šajā nodaļā. Šajā sakarā aktuāls arī jautājums par to, kāds ģimenes modelis veidojas jaunajai paaudzei, kuru vecāki bieži dzīvo un strādā ārzemēs, ar cik lielu atbildības sajūtu viņi spēs izveidot savu ģimeni.

Maina vārdus un uzvārdus
Ogres Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja atzīmē, ka pieaudzis uzvārda un vārda maiņu skaits: “Agrāk vārda vai uzvārda maiņu varēja pieteikt tajā rajona nodaļā, kur cilvēks bija deklarējies, tagad, tāpat kā laulību reģistrāciju, to var izdarīt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā.” Vārda maiņa visbiežāk notiek gadījumos, ja cilvēks dzīvo ārzemēs, tāpēc savu vārdu cenšas piemērot labskanīgāku ārzemniekiem. Daži no vārda maiņas gadījumiem: vārds Marina mainīts pret Madlena, Jeļizavete – pret Elise, Marusja – pret Mārīte. Savukārt uzvārda maiņu veic gadījumos, ja vēlas atgūt dzimtas uzvārdu vai, piemēram, laulātā uzvārdu, ja laulību reģistrācijas brīdī sieviete palikusi meitas uzvārdā, ja tas nav labskanīgs vai nav latvisks. No gada sākuma līdz 12. oktobrim Ogres Dzimtsarakstu nodaļā jau saņemti 19 iesniegumi par vārda un uzvārda maiņu. 2009. gadā - 20 šādi iesniegumi.

Izvēlas īpašus vārdus
Ogres Dzimtsarakstu nodaļā šogad reģistrēti 259 mazuļi, kuriem vecāki bieži vien vēlējušies ielikt īpašāku vārdu. L. Vītola atzīmē, ka latviskajā vārdā Jānis vai Līga šobrīd dēvēts reti kurš mazulis, vecāki vairāk izvēlas ārzemnieciskus, savdabīgus vārdus. Piemēram, meitenēm – Deina, Normena, Daila, Hanna, Zete, Dainora, Avrora, Malle, Halianna, Petra, Sigija. Zēniem – Vidmants, Naidžels, Rolfs, Marks, Rodnijs Šons, Raiens. Populārākie vārdi aizvien zēniem ir Matīss, Daniels, Markuss, Kristers, meitenēm – Alise, Anastasija, Viktorija u.c.. Vecākiem, izvēloties vārdu savam mazulim, vērā jāņem latviešu valodas pareizrakstības normas. Tā, piemēram, vecākiem, kuri vēlas, lai viņu bērna vārds būtu Otto, tas ir aizliegts, jo ir noteikts, ka šim vārdam jābūt ar vienu “t”, tāpat kādi vecāki vēlējušies savam dēlam dot vārdu Massimo, bet arī tas ir aizliegts, nosakot, ka šajā vārdā drīkst būt tikai viens “s” burts.

Mirušo skaits lielāks par dzimušo
Ogres novadā aizvien ir tendence, ka mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu. Šogad reģistrēti 259 jaundzimušie, miruši 352 Ogres novada iedzīvotāji – pārsvarā vīrieši vecumā no 60 – 68 gadiem.

Jādodas uz Ogri
Lai arī no šī gada 1. janvāra novada pagasta iedzīvotāji dažādus civilstāvokļa aktus var reģistrēt tikai Ogres Dzimtsarakstu nodaļā, vadītāja L. Vītola nekādus iebildumus no iedzīvotājiem nav saņēmusi. “Ja cilvēkam jāreģistrē miršana vai dzimšana, viņam jebkurā gadījumā ir jādodas uz Ogri - VSAA Ogres nodaļu pēc pabalsta,” skaidro vadītāja un piebilst, ka visvairāk dažāda veida reģistrācijas veicot iedzīvotāji no Suntažiem un Madlienas.