Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Fakti.lv/ogresnovads.lv
  Publicēts: 2019-04-13  10:01:00 /
 
 Ziņot redakcijai  

“Latvijas Vēstnesī” šī gada 22.martā publicēts Saeimas paziņojums “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu”.

Saeima paziņo, ka šī gada 21. marta sēdē, ņemot vērā nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu, nolēmusi turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Līdz šī gada beigām iezīmēsies novadu aprises

Ministru kabinetam līdz 2019. gada 1. decembrim jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kurā noteikti valsts administratīvo teritoriju izveidošanas kritēriji, administratīvi teritoriālais iedalījums un tā veidi, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites un robežu grozīšanas kārtība, kā arī administratīvo centru noteikšanas nosacījumi un kārtība, apdzīvoto vietu statusa noteikšanas un uzskaites kārtība un attiecīgo institūciju kompetence, kārtība, kādā tiek pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un sagatavotas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas, kārtība, kādā pašvaldībām tiek piešķirti valsts finanšu līdzekļi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, nosacījumi pašvaldību budžetu apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, kā arī rīcība ar pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, kā arī citi jautājumi, kas saistīti ar reformas īstenošanu. Ministru kabinetam ir iesniedz Saeimai ziņojums, kurā izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.

Kā zināms, pašreizējais pašvaldību iedalījums valstī pastāv kopš 2009. gada, kad rajonu vietā tika izveidoti 110 novadi – dažāda lieluma gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaitā ziņā, tādējādi sadrumstalojot Latvijas teritoriju, un 9 republikas pilsētas. Arī Ogres rajons tika sadalīts četros novados – Lielvārdes, Ķeguma, Ikšķiles un Ogres. Izveidojoties jaunām pašvaldībām, auga arī katras pašvaldības pārvaldes darbinieku skaits, kas gadu gaitā, lai izpildītu pašvaldībām ar likumu noteiktās funkcijas un vēl daudzu Ministru kabineta noteikumu prasības, ir ievērojami palielinājies.

Pirms dažām dienām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)  prezentēja nupat izstrādāto karti, kurā iezīmētas paredzamo novadu robežas. Ogres novads šajā kartē iezīmēts kādreizējā Ogres rajona robežās ar Lielvārdes, Ķeguma, Ogres un Ikšķiles novadu.

VARAM ir izveidota Administratīvi teritoriālās reformas konsultatīvā padome, kuras sastāvā iekļauts arī Ogres novada, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākais novads Latvijā, pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Lokālpatriotisms vai lokālegosims?

“Katrā pašvaldībā ir liels administratīvais aparāts, kas veido lielu slogu nodokļu maksātājiem un uzņēmējiem. Pētījums apliecina, ka Latvijā viens strādājošais nodrošina ieņēmumus septiņiem cilvēkiem – pensionāriem, skolotājiem, policistiem, ierēdņiem, visiem valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Par ierēdņu un pārvaldes darbinieku skaita samazināšanu mūsu valstī tiek runāts, bet reāli nekas nenotiek. Igaunijā ir izvirzīts mērķis samazināt ierēdņu skaitu, un šis mērķis soli pa solim tur tiek īstenots,” savās pārdomās dalās E. Helmanis. Viņš arī akcentē lokālpatriotisma būtību. “Pēdējā laikā bieži dzirdami saukļi par lokālpatriotismu, taču drīzāk to varētu saukt par lokālegoismu. Valsts it kā ir sadalīta mazās ķeizaristēs, kas rauj valsts deķi katra uz savu pusi, bet tas nav pareizi. Lokālpatriotismam ir jāizpaužas vienā solī ar valsts interesēm, lokālpatriotiem ir jābūt tādiem, kas stiprina valsti, mazinot ierēdņu skaitu, ko uztur nodokļu maksātāji. Iespējams, kādam ir savādi dzirdēt to no manis, kuram arī algu maksā nodokļu maksātāji, taču liela daļa ierēdņu nav strādājuši privātajā biznesā, nezina, kā veidojas nauda. Kādam šķiet, ka nauda rodas bankomātos, aizmirstot, ka ir kāds, kas to nopelna, un tie ir uzņēmēji. Ja administratīvi teritoriālā reforma netiks īstenota ar mērķi samazināt ierēdņu slogu, tad ekonomiskās krīzes situācijā tik lielu skaitu ierēdņu nebūs iespējams uzturēt un reforma būtu jāīsteno daudz sasteigtāk un sāpīgāk,” skaidro domes priekšsēdētājs. Runājot par bijušā Ogres rajona novadiem, E. Helmanis norāda, ka reformas rezultātā pēc vēlēšanām, kas notiks 2021. gadā, ievērojami saruks deputātu skaits, šobrīd Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadā kopā ir 62 deputāti. Tāpat jaunajā novadā racionālāk varēs izmantot speciālistu resursus.

Konkurence veicina kvalitāti

Novadu apvienošana paredzēta 2021. gadā, pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajos administratīvi teritoriālajos veidojumos. E. Helmanis: “Šobrīd nākas dzirdēt pārmetumus, ka Helmanis grib pievienot Ikšķiles novadu Ogres novadam. Helmanis var gribēt vai negribēt šādu vai citādu pievienošanu, man ir svarīgi, kā dzīvosim pēc reformas. Esošajiem novadu pašvaldību domju deputātiem pilnvaras būs beigušās, vēlēšanās iedzīvotāji būs tie, kas izvēlēsies, kam uzticēt jaunā novada vadību, un ievēlētie deputāti savukārt ievēlēs jauno domes priekšsēdētāju. Tā būs konkurence, un no tās nav jābaidās, jo konkurence veicina kvalitāti. Baidoties no konkurences, daudzi nevēlas augt un attīstīties, baidās izkāpt no savas komforta zonas.”

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā tika uzsākta 1998. gadā, Ogres novads ar pirmo reformu saskārās 2003. gadā, kad, Ogres pilsētai apvienojoties ar Ogresgala pagastu, tika izveidots Ogres novads. 2009. gadā novads paplašinājās – tam pievienojās Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagasts. “Pašvaldības darbs visus šos gadus bija vērsts uz to, lai no reformas iegūtu visas novadu veidojošās vienības – gan pilsēta, gan deviņi pagasti,” uzsver E. Helmanis un atgādina, ka reformas mērķis bija valstī izlīdzināt attīstību kā pilsētās, tā pagastos.

Četri esošie novadi var izveidot spēcīgu jaunu novadu

“Esam aizmirsuši, ka dzīvojam vienā valstī, ka visai valstij jābūt spēcīgai. Te arī izpaužas lokālegoisms, katram domājot tikai par savu novadu. Ogrei administratīvi teritoriālā reforma faktiski nebūtu nepieciešama. Pilsētā iedzīvotāju skaits pēdējo 20 gadu laikā beidzot ir pieaudzis. Apvienojoties ar Ķeguma un Lielvārdes novadu, kur dažādi rādītāji, piemēram, iedzīvotāju skaits un bērnu dzimstība, ir negatīvi, Ogre vairs nespēs “pavilkt” lauku pagastus, kur pašvaldības budžeta ieguldījums uz vienu iedzīvotāju ir daudz lielāks nekā pilsētā,” skaidro domes priekšsēdētājs, papildinot, ka Ogre var būt kā donors lauku teritorijai, bet tikai tad, ja tiek veidots vienots novads visā bijušā Ogres rajona teritorijā, arī Ikšķiles novada teritorijā.

“Apvienojoties visiem četriem novadiem, izveidotos dzīvotspējīgs novads. Ogres attīstībai ir nepieciešama papildu telpa. Investori piedāvā ieguldīt attīstībā, taču ap pilsētu nav brīvu teritoriju, kur investoru ieceres īstenot. Ogre faktiski ir iespiesta – tepat pāri ielai, kur atrodas Ogres tehnikums un ledus halle, ir Ikšķiles novads, bet Ogres novada teritorija Ērgļu virzienā stiepjas aptuveni 70 km garumā. Tā nav iegriba – pievienot kaimiņu novadu, bet mēs apzināmies, ka valsts, īstenojot ieplānoto reformu, vēlas izlīdzināt šobrīd nevienlīdzīgo finansējumu un ar spēcīgāko pašvaldību atbalstu nodrošināt lauku teritoriju attīstību. Nav runa par mūsu vēlmi pievienot Ikšķiles novadu, bet kopā ar Ikšķili Ogre var solidāri dalīties, lai lauku teritorijas spētu attīstīties un valsts kopumā kļūtu spēcīgāka,” atklāj E. Helmanis, uzsverot, ka tieši tāds ir arī administratīvi teritoriālās reformas mērķis un uzdevums – spēcīga valsts ar spēcīgām pašvaldībām.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

Ha 
2019-04-15  12:01:13
Bet būs taču cits novada vadītājs

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31      





© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības