Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2013-01-22  13:56:00 / Viedokļi
 
 Ziņot redakcijai  

Aizvadītajā ceturtdienā visi klātesošie Ogres novada domes tautsaimniecības komitejas deputāti nolēma atlikt Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037.gadam izskatīšanu, norādot, ka tās saturs deputātiem kļuvis pieejams tikai iepriekšējās dienas vakarā un iebilstot pret it kā iecerēto bibliotēku un pamatskolu likvidēšanu novada pagastos. Tiesa gan, sēdē nepiedalījās tautsaimniecības komitejas locekļi Edvīns Bartkevičs, Andrejs Ceplītis un Rolands Millers.

Nav pamata gaidīt strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu

“Diemžēl, daži tautsaimniecības komitejas deputāti Siliņa un Helmaņa kunga vadībā nebija spējuši iepazīties un varējuši izlasīt, kas tur ir rakstīts, un nezinot kārtību, kādā veidā šie stratēģiskie dokumenti tiek virzīti apstiprināšanai, šo jautājumu bez iemesla noraidīja. Šie kungi nedeva vārdu attīstības nodaļas speciālistiem, kas bija ieradušies ar ziņojumu un skaidrojumu, lai pēc tam varētu uzsākt dokumenta publiskošanu un diskusijas, un vēlāk izstrādāt gala variantu. Argumenti, kas izskanēja tautsaimniecības komitejas sēdē, ir nepatiesi, jo stratēģija paredz saglabāt visas apdzīvotās vietas, apzinoties, protams, ka nav pamata gaidīt iedzīvotāju skaita strauju pieaugumu,” norāda V.Pūķe.

Iesaistīti profesionāli konsultanti

V.Pūķe, kas ir arī stratēģijas izstrādes darba grupas vadītāja, uzsver, ka lielu ieguldījumu stratēģijas izstrādē arī šoreiz devuši profesionāli konsultanti - NK konsultāciju birojs, kas jau iepriekš pašvaldībai palīdzējuši izstrādāt attīstības programmas un finanšu-ekonomiskos aprēķinus dažādiem attīstības projektiem. “Tā ir kompetenta organizācija, kas pie stratēģijas izstrādes strādāja no pagājušā gada oktobra. Uzdevums bija sarežģīts, jo nav viegli prognozēt, kas notiks pēc 25 gadiem. Pateicos, ka izstrādes darbā iesaistījās arī speciālisti un iedzīvotāji, aizvadīta arī kopēja, publiska diskusija par dažādiem attīstības modeļiem, izskanēja dažādi priekšlikumi. Dokuments pirmajā redakcijā tika nodots deputātiem, lai to virzītu tālāk un nodotu sabiedriskai apspriešanai,” skaidro V.Pūķe.

Ogres novadā par 4000 iedzīvotājiem mazāk

Viņa stāsta, ka novada attīstības stratēģiju bija nepieciešams saskaņot ar citiem valsts un pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem. Bija jārēķinās arī ar demogrāfijas tendencēm - pēdējo deviņu gadu laikā iedzīvotāju skaits Ogres novadā samazinājies par 4000, bet pēdējo divu gadu laikā - par 2,2%. Lai veicinātu iedzīvotāju skaita saglabāšanos, attīstības stratēģijā galvenie uzsvari likti uz ekonomikas attīstību, ražotāju un investoru piesaisti, izmantojot Ogres novada priekšrocības, arī ģeogrāfisko stāvokli. Attīstības plānā redzamas industriālas attīstības teritorijas starp Ogri un Ķegumu, dažāda veida rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana un uzņēmējdarbība, it īpaši lielajiem autoceļiem, maģistrālēm. Iecerēts, ka šādā veidā tiks veicināta darba vietu radīšana un iedzīvotāju piesaiste. Novada austrumu daļā aiz Madlienas galvenais uzsvars likts uz dabas ainavas izmantošanu un tūrisma attīstību, tomēr šeit plānots atbalstīt arī citas uzņēmējdarbības formas. Būtiski saglabāt novada ciemus un tajos jau šobrīd pieejamās funkcijas un pakalpojumus. Ogre būs reģionālās attīstības centrs, bet Suntaži un Madliena - lieli vietējās attīstības centri.

Uzsvars - uz kopienu centriem

“Apgalvojums, ka kādi bibliotēku vai izglītības pakalpojumi nav plānoti, liecina par nezināšanu vai apzinātu faktu sagrozīšanu,” turpina V.Pūķe. Šī funkcija atsevišķos ciemos gan perspektīvā plānota ne atsevišķu kultūras vai izglītības iestāžu formā, bet gan kopienu centru piedāvāto pakalpojumu ietvaros. Līdzīga prakse jau šobrīd iemiesota kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, Skandināvijas valstīs. “Pakalpojumu centri ietver gan bibliotēku ar interneta pieejas punktiem, gan mūžizglītības funkciju, atbalstu sabiedriskām organizācijām, uzņēmējiem, transporta funkcijas, gan sabiedrisko transportu, gan komunālos pakalpojumus, kas šobrīd šajos ciemos jau ir. Tos perspektīvā plānots saglabāt. Bet protams, šīs funkcijas jārisina maksimāli ekonomiski,” norāda V.Pūķe, gan atzīstot, ka kopienas centrs neietver pamatskolu kā atsevišķu iestādi, bet gan izglītības funkciju kā tādu un ir grūti pateikt, kādā apjomā tā būs pieejama pēc vairākiem gadu desmitiem. Vislielākās bažas šobrīd sagādājot izglītības ministra Roberta Ķīļa ieceres. Ja finansējumu izlgītībai nākotnē saņems katra skola atsevišķi, atbilstoši tajā reģistrēto skolēnu skaitam, nevis kā šobrīd - pēc izlīdzinošā principa, tad daudzas lauku skolas savu pastāvēšanu var beigt nevis pēc 25, bet jau pēc diviem gadiem.

Diskusijai jāturpinās

Tiesa gan, jau šobrīd Meņģeles, Krapes un Mazozolu pamatskolu filiāļu deviņās klasēs kopumā mācās aptuveni 40 skolnieki katrā un nevar droši apgalvot, ka pēc 25 gadiem skolas šeit vēl darbosies. Izglītības pieejamība var tikt nodrošināta, arī organizējot apmācību grupas uz vietas un piesaistot pedagogu, vai bērnus nogādājot tuvākajā skolā. Laukos plānots saglabāt arī visus citus pakalpojumus, ieskaitot aptiekas, primāro veselības aprūpi, kultūras pakalpojumus. Jautājums ir tikai par formu. “Racionāli ir uzturēt kopienas centru, nevis vairākas iestādes mazā pagastā, kurā dzīvo 300-500 cilvēku,” uzskata V.Pūķe. Izglītības pakalpojuma apjoma perspektīvu pašvaldība var plānot tikai sadarbībā ar vecākiem, jo katra ģimene nosaka formu, vietu, kurā skolā vecāki vēlas saņemt bērnam viskvalitatīvāko pakalpojumu. Pašvalsības uzdevums ir diskutēt ar skolu speciālistiem, iedzīvojājiem, sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem par mūsu novada attīstības perspektīvu.

Divi vietnieki - divi atšķirīgi viedokļi

“Attīstības stratēģiju deputāti saņēma dienu pirms komiteju sēdes, kaut arī visiem lēmumu projektiem ir jābūt pieejamiem ne vēlāk kā trīs dienas pirms kārtējās sēdes,” norāda Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, “Uz komitejas sēdi nebija ieradies ne izstrādātājs, ne darba grupas locekļi, līdz ar to nebija iespējams noskaidrot viņu viedokli par sagatavoto dokumentu. Nav zināms arī citu speciālistu viedoklis, piemēram, izglītības, sociālās jomas, veselības, kultūras utt.”

E.Helmanis iebilst, ka bibliotēku pakalpojumi ir parādīti atsevišķi Ogrē, Madlienā un Suntažos, savukārt visos pagastu centros un Ogrē plānoti “kopienu centri”. “Vai bibliotēkas nav kultūras iestādes?” vaicā E.Helmanis. Viņš arī norāda, ka Līčupē un Krapē nav atsevišķi norādītas izglītības ieguves iespējas, kaut arī tajās, tāpat kā Meņģelē, atrodas skolas filiāle. “Ja ir iezīmēti ainavu ceļi, tad kāpēc nav paādīti meži un lauksaimniecības zemes? Nav parādītas sapropeļa atradnes un arī Ogres Zilie kalni kā īpaši aizsargājama dabas teritorija. Kā izpaužas tas, ka Ogres biznesa un inovāciju centrs ir īpašais resurss, bet visas skolas, ģimnāzijas, sporta objekti, slimnīca, pansionāti utt. nav īpašie resursi? Pie nozīmīgākajiem projektiem ir minētas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā. Kur ir šie projekti? Kādas farmaceitiskās pamatvielas un preparātus ražo Ogrē? Nav skaidrs, kā izvēlētas potenciāli attīstāmās nozares. Kur paliek jau esošās nozares? Vai tās nav atbalstāmas? Stratēģijas 25.lappusē liels uzsvars likts uz funkcionālajām saitēm ar kaimiņu novadiem un Rīgu, bet kā ir ar šīm saiknēm novada iekšienē? 26.lappuses tabulā nav pieminēti Ogres Zilie kalni, kaut arī tie atrodas divu novadu teritorijā. Tālāk tekstā tie tomēr ir pieminēti. Pēc kāda Principa ir noteikti prioritāri asfaltējamie ceļi? Tādiem jābūt vismaz tiem ceļiem, pa kuriem kursē autobusi un uz kuriem atrodas nozīmīgi uzņēmumi,” sagatavoto stratēģiju kritizē priekšsēdētāja vietnieks. Ja iedzīvotāju skaits samazinās arī Ogrē un Ogresgala pagastā, vai tādā gadījumā gadījumā nav jāsamazina arī pilsētā esošo iestāžu uzturēšanas izdevumi? Pēc E.Helmaņa domām, kopienu centri varētu veidoties vietās, kur pieaug iedzīvotāju skaits, arī kādā pilsētas daļā vai pēc iedzīvotāju iniciatīvas, bet kāpēc jau 25 gadus iepriekš jānosaka, ka dažās vietās ir jāveido kaut kas jauns, “noārdot” jau esošo? Nav arī skaidrs vai pagastu pārvalžu vadītāji piekrīt stratēģijas 34.lappusē norādītajai informācijai. Savukārt par 40 lappusi jāteic, ka arī Ogres upe ir piemērota ūdenssportam ārpus dabas parka robežām, tas ir, Ogresgala un Ogres teritorijā, tā priekšsēdētāja vietnieks.

Ar Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013.-2037.gadam projektu var iepazīties šeit.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1.  2.  3.  4.  5. 

Blefotājs 
2013-02-15  08:23:18
Esam izdzīvojuši pēc Lielā mēra - izdzīvosim arī pie Bartkeviča Prūses

Rodžers Skrūtons - Blefa kultūra(RL) 
2013-02-13  12:18:20
"Viltus intelektuālis aicina jūs piedalīties viņa pašapmānā, iesaistīties viņa fantāziju pasaules radīšanā"... "Lai pārliecinātu sevi, ka viņš ir īstais, progresīvais, kas soļo vēstures priekšgalā, jaunie impresāriji ap sevi pulcē sev līdzīgos. Viņi tiem palīdz iekļūt visās komitejās, kas ir svarīgas viņu statusam, un gaida, ka tie savukārt palīdzēs viņiem. Tā radās noslēgts kritiķu un bīdītāju loks, kuri veido mūsu oficiālo un pusoficiālo kultūras institūciju mugurkaulu. Viņi tirgojas ar ... "oriģinalitāti", "robežu pārkāpšanu", un "jaunu ceļu laušanu"".

Arnis 
2013-02-13  00:07:33
Kas tā par Pūķes " ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2013.-2037.gadam , kas paredz visu nolikvidēt pagastu centros un taisīt kaut kādas kopienas. Kū-kū. Mums te nav vajadzīga nekāda kaimiņu pieredzes ar kaut kādiem mistiskiem kopienu centriem,Nez par kādām kopienām Pūķe jau ir aizdomājusies , pa afroafrikāņiem no Niogērijas, vai Mali, vai Ķīniešiem ? Attīstības plāns jau tāpēc ir attīostības plāns kurā ir jāparedz ne tikai kultūra , bet kā Novads attīstīsies, kā piesaistīs aizbraukušos , kā veicinās ražošanu, bet te ir viens KU-Kū, Visu tik likvidēt. Tāda domāšana jau daudzus gadus atpakaļ bij te Vieniem, Otriem deputātiem, un vai tik Pūķe ar tur jau nesēdēja, tajos deputātu krēslos, kad Ogrē dome Bērnu dārzus izpārdeva par smiekla naudu un pēcāk dabūja atpirkt , desmitiem reižu dārgāk, tai skaitā būvēt jaunus. Redzams , ka tādām Pūķēm mācība nav gājusi labumā... un Nav ko vairs tur deputātos darīt , ja attīstību sāk jaukt ar likvidāciju un optimizācijuun kas zin cik tīru , un kas vēl zin kas tos labi sataisītos kultūras centrus jau ir noskatījuši, kā tos bērnudārzus , izgājušajos gados. Vai Jūs, Pūķe prasījāt to lauku cilvēku domas , kas uz laikiem , Te dzīvo? Vai tikai kaut kādiem Spečukiem no Rīgas, kam trīs tūkstošus, kā runā, par to papīra gabalu samaksājāt?

Juris Livčāns<sesks 
2013-02-11  09:33:19
Jūs pārpratāt -nekā briesmīga - sieviete kā sieviete, bet viņas “novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija” gan ir briesmīga. Neticu, ka tā ir ļaunprātība. Varbūt galvā sakāpis varas sindroms un caur to arī atsvešināšanās no vienkāršās tautas. Varbūt pārpratusi Nīčes vārdus, kur viņš, salīdzinot sabiedrību ar mežu, raksta, ka, lai atpalikušie koki saņemtu sauli taču nezāģēsim nost dižkoku galotnes, bet visticamāk iztīrīsim atpalikušos - un pamežu, lai var brīvi augt dižkoki (starp citu šī Nīčes doma kalpoja par pamatu Ādolfa “cilvēkmīlestībai”). Varbūt Taurupē un Ķeipenē "dižkoku" nemaz nav tik maz un, iznīcinot tur augšanas, attīstības iespējas, novads zaudēs naudā nepārrēķināmas vērtības - cilvēku radošo potenciālu, kas paldies Dievam pagaidām nemīt tikai Ogrē, Suntažos, Madlienā. Bet nākotnē nu jau bēdīgi slavenā stratēģija paredz , ka visur citur, (izņemot augšminētos kopienu centrus) ir tikai “izcērtams pamežs”, un ciršana jāsāk ar bibliotēkām, skolām. Kā saka apcirtīsim saknes, kas tiecas pēc informācijas, kultūras avotiem un pārējais jau būs dažu gadu jautājums. Lieliska stratēģija! Vai tik tas neizvērtīsies kā, uz pārprastas Nīčes pārcilvēka teorijas balstīts, realizēts slēpts genocīds?!

sesks 
2013-02-10  23:51:50
Izklausaas briesmiiga sieviete.Varbuut,ka Puuke ir saliidzinaama ar slepanajaam agjenteem,nu ltaam,kaa speelee kriminjos ?Bet paldies Livcana kungam,ka apgaismo cilveecei praatu,jo taa no malas gruuti vinjas aadaa ieliist,arii es domaaju,ka vinja ir daljeeji atrofeejusies laika gaitaa.

Juris Livčāns<ogrenietis 
2013-02-10  11:02:30
Pūķe darbīga, nakādu noguruma pazīmju. Visu zin, visu var. Ja tikai Bartkevičam kas apšaubāms un riskants, paraksta Pūķe. Tāpēc jau šefs iecēlis par otro cilvēku laukumā. Darbība kultūras, mākslas, medicīnas jomās arī apsteidz laiku, iesniedzoties pat nākotnes sociālekonomiskajā plānošanā. Pūķes centieni šai jomā-stratēģija par klusajiem pagastiem bez cilvēkiem- atstāj ēnā pat "modernāko" skaņdarbu un tā izpildījumu, kas izpaužas kā 4 minūšu sēdēšana pie klavierēm pilnīgā klusumā, kam seko kultūras "lietpratēju" vētraini aplausi... Pieļauju, ka augšminētais vai arī supermoderno filozofu, neko neizsakošie, bezjēdzīgie teikumi (skat Rīgas Laiks 2. nr.), bijuši par kundzes iedvesmas avotu. Atliek vien novēlēt veiksmi šai aizrautībā, bet vai pašas rīkotajā izrādē vajadzētu tik daudz potenciālo upuru, kas biļetes pirkuši (maksājot nodokļus) uz pavisam kaut ko citu?!

ogrenietis 
2013-02-10  01:25:32
Pūķe ir cilvēks,kas ir jau noguris no darba,un tad sākās darba imtēšana.

to Zaļais 
2013-02-08  10:46:16
Kā gan bez Pūķes savdabīgās domāšanas? Būs skumji.

Zaļais 
2013-02-07  23:42:39
Jā, par zaļajiem atdot balsi nav vērts, jo ar Pūķes kundzi priekšgalā viņi izskatās nekādi! Tad labāk balsot par Bartkeviču viņš tiešām tiks ievēlēts un varēs aizstāvēt vēlētāju intereses. Diemžēl no Pūķes kundzes jāatvadās, nav vērts tērēt savu balsi.

to piedalāmies visi  
2013-02-07  09:19:47
apspriešanas un priekšlikumu pieņemšanas laiks ir oficiāli jāpaziņo, nevis jārušinās aizkrāsnē kā vanckaru perētājām vistām, pie kam, vispārēji zināms, ka priekšlikumi "pareizajiem" ir pie kājas, lai arī cik aktuāli un nozīmīgi tie būtu, ja nu vienīgi kāda pamatīga "kotlete" var mainīt ieklemmējušos domāšanas virzienu...

piedalāmies visi 
2013-02-05  20:43:39
Mums tiešām visiem jāpiedalās ar saviem priekšlikumiem, kamēr vēl ir laiks, kamēr vēl notiek appriešanas, priekšlikumu pieņemšanas laiks. Vēl var izteikt ne tikai kritiku , bet arī konstruktīvu priekšlikumus.Termiņš priekšlikumiem tuvākās divas nedēļas pašvaldībā (Ritai Grāvītei).Bez viņās ziņas ieliku šo informāciju, bet tas ir būtiski nozīmīgi mums visiem.

to laukis  
2013-02-05  09:28:01
nevis sūtīt..., bet izsūtīt! Lai padzīvo Lauberē pie smirdošā cūku kompleksa, bez tiesībām apmeklēt kultūras iestādes. Reizi mēnesī aizvest uz Ogri baudīt kultūru, kur visi rauktu degunus no nepatīkamā smārda ar ko piesūkusies. Cerams tad izprastu savas stratēģijas nožēlojamību un pa labi pa kreisi dāvāto parakstu sekas

laukis 
2013-02-04  17:42:20
Puki vajadzetu pirms laika sutit pensijaa,nu tas ir aarpraats ko vinja tur daraas.

vārpata 
2013-02-04  12:49:06
kur nu vēl zaļāk - nav bibliotēku, skolu - nav cilvēku, nav cilvēku - viss zaļš. Īsti zaļpartejiski - pūķiski

Zalā auza 
2013-02-03  22:07:21
Pūkes kundze ja nemaldos esat zalaja partijā, gaidām ar nepacietību kad nāksiet gaismā ar zalās idejas koncepsiju! Kādu zalo ideju Jūs varat pacelt? Vēlēšanas nav aiz kalniem, bet zalās domāšanas kā nav tā nav!

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības