Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Kate Jēkabsone, Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centrs
  Publicēts: 2009-03-09  18:56:00 / Sabiedrība
 
 Ziņot redakcijai  

Bieži vien cilvēki, kuri izjūt nepatīkamas sajūtas vai tirpšanu pirkstos, nepievērš tam lielu uzmanību - paši pamasē roku un nolemj, ka pēc pāris dienām pāries. Taču nepatīkamo sajūtu iemesls var būt daudz nopietnāks. Kā viens no tiem varētu būt karpālā kanāla sindroms jeb plaukstas pamatnes nerva nospiedums, ko ir iespējams ārstēt, arī vēlīnā stadijā.

Rokas tirpšana izpaužas kā nepatīkamas sajūtas pirkstos, tie jūtas uzpampuši, tos „dursta kā ar sīkām adatiņām” vai pa tiem „skraida skudriņas”. Bieži vien pirksti kļūst nejūtīgi un tos ir grūti pakustināt.

Visbiežāk karpālā kanāla sindroms ir cilvēkiem, kuri daudz strādā fizisku darbu vai pie datora, tāpat arī cukura diabēta slimniekiem un cilvēkiem ar pavājinātu vairogdziedzera funkciju.

„Ļoti daudzi cilvēki mokās ar tirpstošām(u) rokām(u), taču tā arī nekad vai ļoti novēloti aiziet pie speciālista, un dažreiz pat ķirurģiska ārstēšana vairs nesasniedz vēlamo rezultātu. Aptuveni katrs ceturtais cilvēks kaut reizi dzīvē saskāries ar nopietnām rokas tirpšanas pazīmēm. Tādēļ ieteicams jau laikus meklēt palīdzību pie ārsta un slimību neielaist,” skaidro Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra (LPMC) plastikas ķirurgs Aivars Tihonovs.

Kurā mirklī jādodas pie speciālista?

Neliela īslaicīga rokas tirpšana naktī pēc ilgstošas vai neierastas fiziskas slodzes ir normāla, tāpat kā īslaicīga plaukstas tirpšana naktī, kad tā ir nogulēta vai miegā pārāk stipri saliekta plaukstas locītavā. Šādos gadījumos īslaicīgs slodzes samazinājums, vieglas plaukstas masāžas un siltas vanniņas var dot krietnu uzlabojumu. Dažkārt arī uzlabojumu var dot speciālas šinas jeb ortozes valkāšana naktīs. Lielākajā daļā gadījumu karpālā kanāla sindroms pāriet pats no sevis, bieži vien to ir iespējams likvidēt ar zāļu vai blokādes palīdzību.

Parasti tikai nelielai daļai pacientu nepieciešama operācija, piemēram, kad tirpšana sāk traucēt ikdienas aktivitātēm, jebkuras kustības ir sāpīgas, nevar normāli sajust priekšmetu vai gandrīz katru nakti jāmostas nepatīkamu sajūtu vai tirpšanas dēļ. Ieteicams uzreiz doties pie speciālista. Šajā gadījumā rokas (plastikas) ķirurgs būtu vispiemērotākais ārsts, taču var griezties arī pie ģimenes ārsta vai neirologa, kurš visdrīzāk jūs nosūtīs tālāk pie speciālista.

Nerva bojājuma pakāpi palīdz noteikt nervu elektrofizioloģiskie izmeklējumi jeb neirogrāfija, kura būtu jāveic pie aizdomām par karpālā kanāla sindromu.

Kas jāzina par operāciju?

Ja slimību nevar vairs izārstēt ar medikamentiem vai šinām, tad parasti ārsts iesaka operāciju.

Karpālā kanāla sindroma operācija ilgst 30 - 45 minūtes. Tās laikā tiek izdarīts neliels grieziens delnas pamatnē, lai samazinātu spiedienu karpālajā kanālā.
„Šīs operācijas ir arī valsts apmaksātas. Taču šobrīd vēl nav skaidri zināms šo operāciju 2009.gada finansējuma apjoms. Lai gan prognozēju, ka visdrīzāk valsts apmaksāto rokas operāciju skaits nedaudz samazināsies nevis tiks neapmaksāts pilnībā,” stāsta rokas ķirurgs Aivars Tihonovs.

Latvijā gada laikā veic vismaz 5 tūkstošus plaukstas operāciju, piemēram, 2008.gadā LPMC tika veiktas aptuveni 3 tūkstoši operāciju, no kurām puse bija saistītas ar rokas pataloģijām.

Ārstēšanās laiks pēc operācijas

Pēcoperācijas ārstēšanās ilgums atkarīgs no slimības pakāpes - no tā,cik ilgi nervs bijis saspiests. Piemēram, ja ir izteikts karpālā kanāla sindroms - vienā konkrētā vietā ir saspiests nervs, tad to nepieciešams atbrīvot, un parasti mēneša laikā pēc operācijas pacients jau var atgriezties pie iepriekšējām ikdienas aktivitātēm. Savukārt, ja tirpšanas iemesls ir nervu nospiedums dažādās vietās, ieskaitot mugurkaula kakla daļu, ārstēšanās bieži vien ir ilgstoša un aizņem vairākus mēnešus vai pat gadus, jo ir nepieciešama ne tikai rokas operācija, bet arī mugurkaula.

Komplikāciju iespējamība – minimāla

Katram cilvēkam atveseļošanās laiks pēc operācijas ir citādāks, tāpat ir arī ar komplikācijām – vienam operētā vieta sadzīst ātri, bet otram – rodas blakus problēmas un operētā vieta dzīst daudz ilgāk.

„Kā jebkurai operācijai, arī plaukstas (arī karpālā kanāla sindroma operācijām), var būt komplikācijas. Tās varbūt sākot ar visvienkāršākajām un beidzot ar vissmagākajām, kuras visbiežāk saistītas ar pacienta blakus saslimšanu. Visvienkāršākās komplikācijas ir brūces infekcijas, palēnināta sadzīšana, neliela asiņošana, sāpes vai stīvums pēc operācijas, īpaši tad, ja pacients pats neturpina ārstēt un vingrināt roku. Šo visu komplikāciju skaits ir samērā niecīgs,” teic plastikas ķirurgs Aivars Tihonovs.

Papildu informācija:

Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centrs

Kate Jēkabsone

E-pasts: kate.jeekabsone@inbox.lv

Kontakttālrunis:  +37126488451 




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības